Senlatviešu dievību vārdi - mūsdienu personvārdi

3. Personvārdu pētījums
Lai izpētītu, kādi seno latviešu dievību personvārdi ir sastopami mūsdienās, tika izveidota anketa (pielikumā). Respondenti bija jaunieši – 16 – 21 gadu veci. Pētījuma gaitā tika aptaujāta Māra, Laima, Lauma, Austra un Mārtiņš.
Uz jautājumu, kāpēc Tavi vecāki tev ir devuši tieši tādu vārdu, 40% no aptaujātajiem atbildēja, ka nezin iemeslu, 40% - par godu kādam no dzimtas locekļiem, 20 % ietekmējās no kāda literāra darba galveno varoņu personvārdiem.
Gandrīz visi zināja, ka viņu vārds ir saistīts ar seno latviešu dievības vārdu. Viens no respondentiem zināja izskaidrot konkrētās dievības nozīmi latviešu mitoloģijā.
Lielākā daļa pētījumā iesaistīto cilvēku nejūt sava vārda mitoloģisko izcelsmi. Vienīgi vārda Austra īpašniece atzina, ka viņai patīk uz visu skatīties no gaišās puses un palīdzēt citiem ikvienā situācijā saskatīt to gaišo un labo. Tas būtu izskaidrojams ar to, ka Austra latviešu mitoloģiskajā sistēmā ir gaismas dievība.
Vairums aptaujāto uzskata, ka viņu vārds nav izplatīts mūsdienu sabiedrībā, bet daļa minēja, ka, iespējams, atdzimstot latviešu pašapziņai, šie personvārdi kļūs populārāki nekā līdz šim.
Visi respondenti atzina, ka ir vienīgie šī vārda īpašnieki savā ģimenē.
Ņemot par pamatu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus redzams, ka Latvijā ir 4596 Māras. Māras vārds pirmo reizi Latvijā ir fiksēts Vidzemē 1765. gadā, bet kalendārā no 1767. gada. Laimas vārds ir 2385 sievietēm Latvijā. Senākais vārda fiksējums ir Rīgā 19. gs. beigās, savukārt kalendārā iekļauts no 1879. gada. 2199 sieviešu dzimtas pārstāves nes Austras vārdu. Pirmo reizi Austras vārds ir dots Rīgā 1890. gadā, bet kalendārā pirmo reizi minēts no 1879. gada. Salīdzinājumā ar iepriekš minētajiem dievību vārdiem, Laumas vārds ir retāk sastopams – 1439. Tas ir datēts pirmo reizi Rīgā 1891. gadā, bet kalendārā redzams no 1879.gada. Latviešiem ir izplatīts vīriešu vārds Mārtiņš, kurš ir sastopams 12506 reizes staro visiem Latvijā sastopamajiem vīriešu vārdiem. Tas ir fiksēts jau 1290. gadā Rīgā. Kalendārā iekļauts no 1767. gada tikai. Bez šaubām, visizplatītākais seno dievību vārds ir Jānis. Tas ir dots katram četrdesmitajam iedzīvotājam no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, tas ir, 61714. Jāņa vārds fiksēts, tāpat kā Mārtiņa vārds, 1290. gadā Rīgā, bet kalendārā tikai iekļauts no 1767. gada.
…