Starptautiskās tirdzniecības regulēšana.
Preču un pakalpojuma eksporta un importa darījumus, dod iespēju valstīm tirdzniecības partnerēm:
• Maksimalizēt konkurētspējīgas produkcijas ražošanas apjomu;
• Optimizēt resursu daudzumu, kas tiek izmantoti produkcijas un pakalpojumu ražošanā iekšzemes patērēšanai un eksportam;
• Rēķināties ar peļņas gūšanu no eksporta un importa operācijām.
Visu valsti valdības, cenšoties aizstāvēt nacionālo ražotāju intereses, ir spiestas tā vai citādi ierobežot preču un pakalpojumu eksportu un importu.
Pēc Otra pasaules kara starptautiskās tirdzniecības regulēšanas mehānisms ir kļuvis par vienu no starpvalstu ekonomiskās politikas saskaņošanās sistēmas posmiem, kas darbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē. Kopš 1948. gada 1. janvāra starptautisko ekonomisko attiecību regulējošās veic Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT). No 1983. gada līdz 1994. gadam GATT tika pārveidota par Pasaules Tirdzniecības Organizāciju (WTO).1
1947. gadā valstis izveidoja GATT sekretariātu, kuram bija jāveic starptautiskās tirdzniecības regulēšana. Tā darbība tika organizēta konferencēs, turpinājās sarunu ceļš, kuru nodēvēja par raundiem.
Pēc Otra pasaules kara ASV uzstāja par pastiprinošas balsošanas idejas īstenošanu pretstatā Eiropas valstu pieejai – „viena valsts= viena balss”.
GATT izveidošanu ierosināja ASV, tāpēc Otrā pasaules kara bija lielākā gatavās produkcijas un tehnoloģiju eksportētāja pasaulē. Piecu sarunu raundu gaitā GATT ietvaros, kas notika laikā no 1947. – 1962. gadam, muitas tarifi bija samazināti tikai par vienu trešdaļu.
…
Starptautiskās tirdzniecības regulēšana. Preču un pakalpojuma eksporta un importa darījumus, dod iespēju valstīm tirdzniecības partnerēm: • Maksimalizēt konkurētspējīgas produkcijas ražošanas apjomu; • Optimizēt resursu daudzumu, kas tiek izmantoti produkcijas un pakalpojumu ražošanā iekšzemes patērēšanai un eksportam; • Rēķināties ar peļņas gūšanu no eksporta un importa operācijām. Visu valsti valdības, cenšoties aizstāvēt nacionālo ražotāju intereses, ir spiestas tā vai citādi ierobežot preču un pakalpojumu eksportu un importu. Pēc Otra pasaules kara starptautiskās tirdzniecības regulēšanas mehānisms ir kļuvis par vienu no starpvalstu ekonomiskās politikas saskaņošanās sistēmas posmiem, kas darbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē. Kopš 1948. gada 1. janvāra starptautisko ekonomisko attiecību regulējošās veic Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT). No 1983. gada līdz 1994. gadam GATT tika pārveidota par Pasaules Tirdzniecības Organizāciju (WTO). 1947. gadā valstis izveidoja GATT sekretariātu, kuram bija jāveic starptautiskās tirdzniecības regulēšana. Tā darbība tika organizēta konferencēs, turpinājās sarunu ceļš, kuru nodēvēja par raundiem. Pēc Otra pasaules kara ASV uzstāja par pastiprinošas balsošanas idejas īstenošanu pretstatā Eiropas valstu pieejai – „viena valsts= viena balss”. GATT izveidošanu ierosināja ASV, tāpēc Otrā pasaules kara bija lielākā gatavās produkcijas un tehnoloģiju eksportētāja pasaulē. Piecu sarunu raundu gaitā GATT ietvaros, kas notika laikā no 1947. – 1962. gadam, muitas tarifi bija samazināti tikai par vienu trešdaļu.
