Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.12.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Lietu tiesību eksāmena atbildes', 1.
  • Konspekts 'Lietu tiesību eksāmena atbildes', 2.
  • Konspekts 'Lietu tiesību eksāmena atbildes', 3.
  • Konspekts 'Lietu tiesību eksāmena atbildes', 4.
  • Konspekts 'Lietu tiesību eksāmena atbildes', 5.
  • Konspekts 'Lietu tiesību eksāmena atbildes', 6.
  • Konspekts 'Lietu tiesību eksāmena atbildes', 7.
  • Konspekts 'Lietu tiesību eksāmena atbildes', 8.
  • Konspekts 'Lietu tiesību eksāmena atbildes', 9.
Darba fragmentsAizvērt

2. Ķermeniskas un bezķermeniskas lietas.
Lietas, kas ir ir taustāmi vai kā citādi ar maņu orgāniem uztverami fiziski objekti. Bezķermeniskas lietas nav uztverami ar tausti, bet atrodas apgrozība, ir atsavināmi un iegūstami (autortiesības, parādi un tml.). Ķermeniskas lietas iedalās sekojošās kategorijās: kustamas, kuras var pārvietot no vienas vietas uz otru ārēji nebojājot tās, un nekustamas, kuras nevar (ar likumu vai privātu gribu tiesības, kas ir attiecināmas uz kustamām lietām, var attiecināt uz nekustām un otradi); atvietojamas, kuras var noteikt ar skaitu, mēru un svāru, kuras ir noteiktas šķiras, bet ne veida un neatvietojamas, kuras ir vienreizējas, unikālas (ar privāto gribu atvietojamības raksturu var piešķirt arī neatvietojamām lietām, bet ne otrādi); patērējamās, ja lietojot parasti iznicinā un nepatērējamas; dalāmas, kuras var neiznīcinot dalīt daļās, pie tā katra daļa ir patstāvīgs vesels un nedalāmas, kuras nevar dalīt tādā kārtā (likums vai privāta griba dalāmas lietas var noteikt par nedalāmam).

3. Lietu kopības.
Konkrēti noteikts, patstāvīgu, vienu vai dažādu šķiru, ķermenisku vai bezķērmenisku lietu sakopojums zināmām nolūkām. Sastāva izmaiņas negrozo tās tiesisko būtību. Ir tiesību un saistību priekšmēts.

Atlants