Vespuči jau ceturtā ceļojuma laikā (1503-1504) atkal „meklēja Malakas šaurumu” pie Brazīlijas krastiem, bet nekādu nozīmīgus rezultātu neguva (izņemot vērtīgas koksnes kravu). Līdz pat savai nāvei (1512) Vespuči baudīja vislabāko reputāciju. Viņš tika dēvēts par „Kastīlijas labāko stūrmani”, un viņa sacerējumi bija atzīti un novērtēti visā Eiropā. Dzīvā un interesantā formā viņš tajos attēloja jaunatklāto zemju dabu un iedzīvotājus, bet bez viņas ziņas veiktu vairāku papildinājumu un labojumu dēļ pakāpeniski radās iespaids, ka tieši viņš atklāja jauno kontinentu. Kā Kolums, tā Vespuči bija lieli atklājēji un būtiski veicināja cilvēku atziņu attīstību. Turklāt dižais dženovietis augsti vērtēja savu tautieti.
Amerigo Vespuči nebija ne melis, ne krāpnieks. Viņš bija dižens jūrasbraucējs ar kosmogrāfisku atjautu, viņš spēja pārkāpt barjeru, kas saistīja Kolumba domāšanu. Kā pirmais viņš saprata, ka jaunās zemes neatrodas Āzijā, bet ir pilnīgi jauns kontinents. Amerigo Vespuči atklājumi palīdzēja viņš tautiešiem un kaimiņiem saprast, kas jaunā pasaule ir kaut kas, ko viņa senči nebija nepazina, jo viss, ko viņi atklāja bija jauns un iepriekš nezināms. Amerigo Vespuči savu karjeru sāka pārdodot augļus un dārzeņus, bet mēs viņu pazīstam kā Amerikas vārda autoru.
…
