Cilvēks ir sarežģīta un šķietami neizdibināma būtne. Viena no cilvēka īpatnībām ir tā, ka viņš tam sniegto lietu labumu pārsvarā tiešām novērtē, tikai šīs lietas zaudējot. Kad ikdienā izjūtam zaudētā trūkumu, tikai tad sākam analizēt ko tas mums sniedzies un cik nozīmīgs bijis.
Protams, mūsdienu pasaulē tikpat kā visu ir iespējams aizstāt un ne tikai, bet pat aizstāt ar daudz labāku, kvalitatīvāku. Taču neviens nenoliegs, ka tādas primitīvas, cilvēka eksistencei nepieciešamas prasības kā: miers, harmonija un pastāvošās kārtības stabilitāte, nav iespējams tik vienkārši, kur nu vēl ātri, aizvietot. Ja nu kaut kas no iepriekšminētā iz izjaukts, atjaunināšana prasa pamatīgu darbu un tās rezultāts vairs nekad nelīdzināsies iepriekš pastāvošajam.…
