1953.gada jūnijā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR) , kura atradās PSRS pārraudzības zonā, notika dramatiski notikumi. Austrumberlīnē un blakus rajonos sākās streiki, demonstrācijas, nekārtības. Situācija bija uz nekontrolējamības robežas. Jāpiebilst, ka sociālekonomiskā krīze neskāra tikai VDR, bet arī citas Austrumeiropas valstis, kas izskaidrojams ar politisko pārrēķināšanos un kļūdas, ko pieļāva gan padomju, gan Austrumvācijas valdība, realizējot sociālisma celtniecības, kas noveda pie sociālekonomiskā un dzīves līmeņa pasliktināšanās.
Krīzi nosacīti var iedalīt 5 nobriešanas etapos:
1.1952.gada vasaras sākums-oktobra beigas, kad izpaudās pirmās nopietnās finansiālās sfēras problēmas;
2.1952.gada oktobris-1953.gada februāra sākums-ekonomisko problēmu saasināšanās un VDR valdības meklējumi no radušās situācijas, veidojot sarunas ar PSRS par piegādes normu izmaiņām uz reparāciju rēķina;
3.1953.gada februāra sākums- aprīļa vidus- nopietnā ekonomiskā stāvokļa saprašana, kas noveda pie jauna stratēģiskā kursa ieviešanas; palīdzības meklējumi no Maskavas.…
