XIX īgs. beigās Francijā radošajā jaunatnē radās manāma neapmierinātību par impresionisma attīstītās gaismas absolutizāciju. Jauno mākslinieku stila atšķirību no impresionisma sākumā dēvēja par noeimpresionismu, vēlāk par kluazonismu, simbolismu vai sintētismu, taču neviens no šiem nosaukumiem nav iesakņojies. 1911.gadā angļu mākslinieka R.Fraja apzīmējums jaunajam mākslas virzienam postimpresionisms saglabājās, tas arī nepārprotami ļāva saprast, ka šī māksla radusies tieši pēc impresionisma un daļēji pieslējās tam, daļēji no tā atdalījās.
Par postimpresionisma sākumu uzskata astoto (pēdējo) impresionistu izstādi 1886.gadā Parīzē, pēc kuras impresionistu grupa saira.
Neparasto paņēmienu dēļ postimpresionistu mākslinieku darbi tika vēl vairāk izsmieti un nicināti nekā impresionistu darbi, bet paši mākslinieki dzīvoja lielā nabadzībā.
…
