Spējas – individuālpsiholoģiskās īpatnības, kas atšķir vienu cilvēku grupu no otras; viens no subjektīviem nosacījumiem darbības sekmīgai veikšanai. Spēju pamatu veido dotības – iedzimtie spēju attīstības anatomiski fizioloģiskie nosacījumi. Par spējām liecina slieksmes (cilvēks bez piespiešanas pievēršanas attiecīgajai darbībai), zināšanu, prasmju un iemaņu apguves vieglums, temps un stabilitāte, kā arī jaunrades elementi darbībā.
Spējas atklājas un attīstās zināšanu, prasmju un iemaņu apgūšanas procesā.
Spēju attīstībā liela nozīme ir dzīves apstākļiem, mācību saturam un metodēm, audzināšanai un paša cilvēka pieredzei.
Hovards Gardners uzskata, ka pastāv septiņas intelekta spējas:
1.Lingvistiskās spējas – valodu, modelēšanas un sistēmu jomā.
2.Matemātiskās un loģiskās – patīk precizitāte un patīk abstrakta un strukturēta domāšana.
3.Vizuālās un telpiskās – domā atveidos un apziņas tēlos, labi darbojas ar kartēm un diagrammām, lieto kustības, lai labāk mācītos.…
