Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.12.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 1.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 2.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 3.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 4.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 5.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 6.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 7.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 8.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 9.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 10.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 11.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 12.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 13.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 14.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 15.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 16.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 17.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 18.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 19.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 20.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 21.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 22.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 23.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 24.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 25.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 26.
  • Referāts 'Metālu un nemetālu raksturojums', 27.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Magnijs    2
  Sudrabs    5
  Slāpeklis    10
  Izmantotā literatūra    25
Darba fragmentsAizvērt

Magnija fizikālās un ķīmiskās īpašības.

Šim elementam piemīt spilgti izteiktas metālu īpašības. Šis metāls brīvā veidā ir sudrabbalta viela, kura ir cietākas par sārmu metāliem un kurai ir diezgan augsta kušanas temperatūra.
Magnijs ir sudrabbalts, ļoti viegls metāls. Gaisā tas maz mainās, jo tas ātri pārklājas ar plānu kārtiņu, kas to pasargā no tālākās oksidēšanās.
Lai gan magnijs spriegumu rindā atrodas stipri pirms ūdeņraža, taču tas, kā jau minēts, ūdeni sadala ļoti lēni, jo rodas mazšķīstošais magnija hidroksīds. Skābēs magnijs šķīst viegli, izdalot ūdeņradi. Sārmi uz magniju neiedarbojas. Ja magniju karsē gaisā, tas sadeg, veidojot magnija oksīdu MgO un nelielu daudzumu magnija nitrīda Mg3N2.

Autora komentārsAtvērt
Atlants