„Asinsbalsij” Romā nebija svarīga nozīme, jo romiešu kultūra nebalstījās uz asinsradniecības saitēm. Svarīgākais faktors bija saimes publiskais gods, tās vārds. Bērns, kuram nebija zināms tēvs, kaut arī bija piedzimis brīvs, saņēma mātes vārdu; šiem bērniem sabiedrībā nebija nekādas vērtības. Tas viņus atšķīra no brīvlaistajiem, kuri bieži kļuva par bagātām un ietekmīgām personām, brīžiem pat pacēlās līdz jātnieku un senatoru kārtai.
Saimes māte rūpējās par mājsaimniecību un audzināja bērnus, kamēr tie bija mazi. Viņas uzdevums bija nodrošināt mājas kārtību, komfortu, lai tēvs pēc svarīga valsts darba varētu atpūsties. Viņa bija, mater familias, domina, kas kopā ar savu dzīvesbiedru bija atbildīga par mājas kultu. Sievietei pilsoņa tiesību nebija, un tā valsts dzīvē nepiedalījās; sievietēm neklājās apmeklēt tautas sapulces. Sieviete nebija juridiska persona. Sieva tik ļoti bija piesaistīta vīram, it kā tā būtu viņa meita. Romieši uzskatīja, ka sievietes dabiskās īpašības- kautrīgums, vājums, publisko strīdu būtības neizpratne, rakstura nestabilitāte- nedod iespēju viņām nodarboties ar politiku. …
