| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMA JĒDZIENS UN PAZĪMES | 4 |
| 2. | Publisko tiesību līguma institūta vēsturiskā attīstība | 5 |
| 3. | PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU VEIDI | 6 |
| 3.1. | Attiecības, kas pastāv starp līgumslēdzēja pusēm | 6 |
| 3.2. | Līgumu sarežģītības pakāpe | 6 |
| 3.3. | Publisko tiesību līgumu noslēgšanas priekšmets | 6 |
| 4. | PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA | 7 |
| 5. | PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU VEIDI | 9 |
| IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 12 |
4. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA
Publisko tiesību līguma noslēgšanas procedūrā izšķir trīs stadijas:
1. publisko tiesību līguma sastādīšana,
2. publisko tiesību līguma izpilde,
3. publisko tiesību līguma izbeigšana.
Pirmajā stadijā tiek pieņemts lēmums par līguma noslēgšanu, tiek izraudzīti partneri, tiek saskaņotas pušu pozīcijas. Lēmumu par publisko tiesību līguma noslēgšanu pieņem attiecīga kompetenta institūcija. Publiskās administrācijas centrālajā aparātā šādas tiesības parasti ir ministram, vietējā līmenī-institūcijai, kas ir kompetenta pieņemt vietējas nozīmes lēmumus - pašvaldības dome, komitejas u.c. Jautājumā par līguma partnera izvēli administratīvajās tiesības tiek piedāvātas dažādas pieejas. Gadījumā, ja uzdevumi, kuru veikšana tiek uzticēta partnerim saskaņā ar līgu, izceļas ar saviem apjomiem, administratīvā institūcija pati izvēlas to privātpersonu, kura to var paveikt vislabāk. Pirmkārt, tas skar līgumus, ar kuriem privātpersonas iegūst tiesības vadīt kādus publiskus dienestus. Citos gadījumos publisko tiesību subjektiem tiek liegtas tiesības slēgt līgumus pēc saviem ieskatiem. Institūcijām ir jāizsludina konkurss, lai izvēlētos vislabāko pretendentu. Partnera izvēle notiek konkursa rezultātā, kurš var būt slēgts vai atklāts. Pēc partnera izvēles seko pušu pozīciju saskaņošana. Puses saskaņo līguma saturu, proti, vienojas par pušu tiesībām un pienākumiem.
…
SATURS IEVADS 3 1. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMA JĒDZIENS UN PAZĪMES 4 2. Publisko tiesību līguma institūta vēsturiskā attīstība 5 3. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU VEIDI 6 3.1 Attiecības, kas pastāv starp līgumslēdzēja pusēm 6 3.2 Līgumu sarežģītības pakāpe 6 3.3 Publisko tiesību līgumu noslēgšanas priekšmets 6 4. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU NOSLĒGŠANAS PROCEDŪRA 7 5. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMU VEIDI 9 IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS 12 IEVADS Publisko tiesību kā patstāvīgas no privāttiesībām nodalāmas tiesību nozares attīstības pirmsākumi identificējami Senās Romas laikā, kad romiešu jurists Domiāns Ulpiāns 3.gadsimtā norādīja, ka tiesības iedalāmas privātajās un publiskajās tiesībās. No šī slavenā romiešu jurista DomiānaUlpiāna atziņām par publisko un privāto tiesību nošķiršanu atvasinātas vismaz divas no mūsdienām pazīstamām publisko un privāto tiesību nošķiršanas teorijām, kuras iedalās interešu teorijā un subjekta statusa teorijā. Autore referāta laikā vēlas pastāstīt par publisko tiesību līguma jēdzienu un pazīmēm, publisko tiesību līguma institūta vēsturisko attīstību, publisko tiesību līgumu veidiem, publisko tiesību līgumu noslēgšanas procedūrām un publisko tiesību līgumu veidiem. 1. PUBLISKO TIESĪBU LĪGUMA JĒDZIENS UN PAZĪMES Publisko tiesību līgumi mūsdienu izpratnē Eiropas kontinentālo tiesību loka valstīs attiecina uz starptautisko publisko tiesību līgumiem, tas ir, līgumiem, kas tiek slēgti starptautisko tiesību subjektiem, piemēram, starptautiskajā organizācijām un valstīm, uz valsts pārvaldes iekšējiem līgumiem, piemēram, par iestāžu sadarbību, un uz līgumiem, ar kuru palīdzību publisko tiesību subjekts regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, kas Valsts pārvaldes iekārtas likumā ir nosaukts par administratīvo līgumu. No iepriekš autores minētā un grāmatā rakstītā izriet, ka ‘’publisko tiesību līgums ir vienošanās starp diviem publisko tiesību subjektiem vai publisko tiesību un privāto tiesību subjektu, vai diviem privāto tiesību subjektiem, no kuriem vienam ir nodotas publiskās varas funkcijas, lai sasniegtu sabiedriskām interesēm pakārtotu mērķi.’’
