2.VIELU ĪPAŠĪBAS PAZEMINOTIES TEMPERATŪRAI
Pazeminoties metāla temperatūrai, pretestība samazinās. Pusvadītājiem pretēji - pazeminoties temperatūrai, to pretestība palielinās. Absolūtās nulles tuvumā tie praktiski kļūst par izolatoriem.
Pazeminoties temperatūrai, siltumkustība un līdz ar to arī vielas daļiņu kinētiskā enerģija, kļūst arvien mazāka. Šādā situācijā no atomiem sastāvošo vielu uzvedību arvien pārliecinošāk sāk ietekmēt kvantu likumi, kas valda pašā atomā. Viela sāk uzvesties kā viens atoms. Kad haotiskā siltumkustība vairs netraucē, visi atomi savu uzvedību sāk saskaņot un uzvesties kā viens ansamblis.
Jau 1925. gadā Alberts Einšteins nonāca pie secinājuma, ka pie pietiekami zemas temperatūras, izveidosies jauns vielas stāvoklis.
Zemas temperatūras nepieciešamas tehnikā: gāzu atdalīšana ir iespējama tikai pēc sašķidrināšanas,augsta vakuuma iegūšanai u.c.
Savukārt, ja kādā eksperimentā ar detektoru ir jāuztver ļoti vāji signāli infrasarkanajā diapazonā, tad to var traucēt paša detektora siltumstarojums. Tādēļ šādos eksperimentos detektoru var dzesēt, piemēram, ar šķidro slāpekli, lai izslēgtu daļu no trokšņiem signālā.
…
