Savas dzīves laikā Ludvigs van Bēthovens ir sarakstījis 51 sonāti, to skaitā: 32 klavierēm, 10 klavierēm un vijolei, 5 klavierēm un čellam un 7 klavierēm un mežragam.
Bēthovena pirmie mēģinājumi rakstīt sonātes ir datējami ar 1782/3.gadu, kad viņam bija tikai 12 gadu. 3 sonātes: WoO47 (Werke ohne Opuszahl – darbi bez opusa skaitļa) WoO50 un WoO51 nav iekļautas oficiālo 32 klaviersonāšu skaitā, jo tās tiek pieskaitītas pie viņa jaunības treniņiem komponēšanā. Bēthovena pirmajās sonātēs ir saklausāma Haidna un Mocarta ietekme.
Visa Bēthovena daiļrade iedalās trīs posmos:
• Pirmā posma sonātes (Op.2-Op.22)
Ievērojamākā no šī perioda sonātēm ir:
Opus 13: sonāte C min “Patētiskā” publicēta 1799.gadā un veltīta princim Lichnowsky. Šī ir pirmā no Bēthovena sonātēm, kas ir guvusi plašu popularitāti. Tās nosaukumu ir izdomājis pats Bēthovens un šajā sonātē Krāmera, Gretry un Dussek ietekme ir daudz izteiktāka nekā Mocarta ietekme. Šī darba skices parāda, ka tās pēdēja daļa iespējams, tika plānota vairākiem instrumentiem, iespējams vijolei un klavierēm.
…
