Izglītība Romā
Romā bija prestižs raksturs
Bērnus sūtīja skola ne tādēļ, lai tie apgūtu profesiju vai sabiedriskās dzīves iemaņas, bet gan mācītos pārvaldīt latīņu literāro valodu, iepazītos ar grieķu literatūru un Homēra darbiem, mūziku astronomiju, ģeometriju. Tas saistīt ar to kādi bija romiešu priekšstati par kulturālu sabiedrības pilsoni.
Vienkāršo romiešu bērni apmeklēja skolas kurās mācīja grieķu tautības skolotāji.
Skolotāja darba prestižs diemžēl bija ļoti zems.
Bagātākie romieši pieņēma mājskolotājus.
Skolā skolēni rakstīja uz novaskotām koka plāksnītēm ar asu irbuli, kuru saplacinātais gals kalpoja uzrakstītā izlīdzināšanai kļūdas gadījumā.
Šāda sistēmas ietekmē Romā praktiski analfabētu nebija.
Romiešu īpašu nozīmi pievērsa fizikālai sagatavotībai.
Romiešiem atšķirībā no grieķiem sportošana nodrošināja spēku un veiklības iemaņas.
Zinātne Romā
Romieši orientējas uz lietišķo zinātni, kuru sasniegumi un rezultāti bija konkrēti pielietojami ikdienā, sadzīvē.
Abstraktās teorijas romiešus vienkārši neinteresēja.
Viens no nozīmīgākajiem bija inženierzinātnes, kuru rezultāta Romā tika uzcelti ceļi, akvedukti, kanalizācijas sistēmas...
Dažādi tehniskie jaunumi palīdzēja radīt grandiozus arhitektūras projektus.…
