LPSR nopelniem bagātais kultūras darbinieks Ojārs Vācietis dzimis Vidzemē, Trapenes pagastā kalpu ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas viņš 1952-1957. gadā studē latviešu valodu un literatūru, pēc tam strādā žurnālistikā. Dzejoļi publicēti, sākot ar 1950. gadu, rakstnieku savienībā uzņemts 1956. gadā.
Būdams visas Latviešu tautas dzejnieks, viens no spilgtākajiem padomju un vispār divdesmitā gadsimta dzejas virsotnēm, viņš bija un palika vidzemnieks, malēnietis, ar pļavu ziedu apreibinātu sirdi, tautas mīļumu un gudrību acīs.
Vācieša dzeja ir tieša, skaudra, domām un izjūtām bagāta. Tā nelaipo un nemeklē aplinku ceļu, bet atklāti un bezbailīgi aizstāv labo, cēlo un skaisto un nosoda ļaunumu, nodevību, gļēvulību. Vācieša dzeja ir tautiska, partejiska, uzticīga cilvēces labākajām domām un atbildīga par savu laiku, pagātni un nākotni.…
