-
Džona Beitsa Klārka devums ekonomiskās teorijas veidošanā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| BIOGRĀFIJA | 4 | |
| ZINĀTNISKAIS IEGULDĪJUMS | 5 | |
| SECINĀJUMI | 9 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 10 |
Secinājumi
Secinājumos ir jāpiebilst, ka marginālisms ir būtiski ietekmējis ekonomikas teorijas attīstību. Dž. Beitsa Klārka ieguldījumu ekonomikas analīzes metodoloģijā veido saimniecisko sistēmu statistikas un dinamikas jēdzienu pielietošana. Tieši statistikas ietvaros tiek apskatīta ekonomikas likumu darbība nemainīga populācijas skaita, naudas kapitāla, tehnikas, tehnoloģijas un citu faktoru apstākļos - tieši šāds ir abstraktais ekonomikas modelis.
Savās mācībās Dž. Beitss Klārks apskata šādus trīs universālus ražīguma likumus: robežražīgums, specifiskais ražīgums un sarūkošais ražīgums. Izstrādājot sadalījuma teoriju, Dž. Beitss Klārks parādīja, ka mikroekonomikas līmenī ražošanas faktoru cenas atspoguļojas kā tirgus cenas. Noteiktas produkcijas izlaide, ja izmaksas ir minimālas, ir iespējama tikai tad, ja katra ražošanas faktora cena tiek pielīdzināta produkta vērtībai, kuru ir radījis konkrētais faktors.
Saskaņā ar Dž. Beitsa Klārksa mācību optimāls stāvoklis ir tāds, kad katra faktora robežprodukta vērtība ir vienāda ar tā cenu. Atbilstoši Klārka mācītajam daļa no katra faktora vērtības ir atkarīga no preču tirgus vērtības un no katra faktora veidoto robežproduktu daudzuma.
Dž. Beitsa Klārka teorija nedod iespēju izskaidrot reālos procesus. Mikroekonomikas jomā Klārka teorija bija instruments, kas ļāva izveidot optimālu ražošanas faktoru salikumu.
…
Mūsdienās pieprasījums pēc zināšanām ekonomikā ir diezgan liels un aktuāls visos līmeņos - no valsts institūcijām līdz pat dažādiem tirgus izpētes institūtiem; no likumdošanas institūcijām līdz izpildvaras institūcijām; no speciālistiem līdz apmācāmajiem. Ņemot vērā apstākļus, mēs visi zināmā mērā kādā brīdī kļūstam par ekonomistiem, jo, kā asprātīgi izteicās Bernards Šovs, - ekonomika ir prasme izmantot dzīvi vislabākajā iespējamā veidā. Ekonomikas teorija, kas ir balstīta uz reālās dzīves faktiem, palīdz izprast visu pasaulē noritošo procesu sarežģītību un orientēties vēsturiskajā notikumu attīstībā. 19. gs. beigās - 20. gs. pirmajā trešdaļā lielu ietekmi ieguva jauns ekonomikas teorijas novirziens, kas būtiski atšķiras no klasiskā. Šo novirzienu sauc par marginālismu (no angļu valodas: marginal - izšķirošs, galējs). Marginālismam parasti piedēvē austriešu robežderīguma skolu, matemātisko skolu, kā arī A. Māršala un Dž. B.Klārka mikroekonomikas teorijas. Šī novirziena pārstāvji savos darbos izmanto kategorijas robežderīgums, ražošanas faktoru robežražīgums un robežprodukts. Šajā darbā mēs apskatīsim amerikāņu marginālisma skolu, kas ir balstīta uz Dž. B.Klārka mācībām. Galvenais šī darba mērķis ir iepazīties ar Džona Beitsa Klārka devumu ekonomiskās teorijas veidošanā. Darba uzdevumi: • iepazīties ar Džona Beitsa Klārka biogrāfiju; • analizēt Džona Beitsa Klārka darbus; • izpētīt Džona Beitsa Klārka devumu ekonomiskās teorijas veidošanā.
