Vārdu salikumu „juridiskā arhitektūra” bieži vien izmanto, lai aprakstītu ne tikai tiesas sastāvu, bet arī attiecības starp sastāviem, dalībnieku skaitu tiesās, tiesas iekšējo organizāciju. Tieši to arī šajā esejā es centīšos aplūkot – Eiropas Kopienu tiesas struktūru un iekšējās attiecības.
Lai cik dīvaini tas neliktos, Eiropas Kopienu tiesa šobrīd sastāv no trim atšķirīgām daļām- tiesām, tomēr tā tas nav bijis vienmēr. Eiropas Kopienu tiesa tika izveidota 1952. gadā reizē ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanu. Līdz pat 1989. gadam Eiropas Kopienu tiesa bija vienīgā Eiropas tiesas instance, kura risināja neskaitāmus jautājumus un nevienam nebija tiesību iebilst tiesas lēmumiem. Tomēr ar laiku institūcijas nonāca pie slēdziena, ka ir vajadzība izveidot vēl kādu orgānu, kas kompensētu apelācijas iespējas trūkumu – ģenerāladvokātus.
Eiropas Savienība arvien paplašinājās un 1986. gadā, pievienojoties Spānijai un Portugālei, Eiropas Kopienu tiesa saprata, ka jautājumu, ko tai ir jāizlemj ir kļuvis par daudz, ka dienaskārtība ir pārblīvēta. Tā pamatojoties uz Padomes 1988.gada 24.oktobra lēmumu, tika izveidota Pirmās instances tiesa, kura savu darbu uzsāka no 1989.gada. Pirmās instances tiesas kompetencē ietilpa jautājumi par Kopienu tiesiskās kārtības aizsardzības kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu un uzturēšanu, atvieglojot EKT darbu.…
