Baltas, parastas lapas ar tieši tādiem pašiem divpadsmitās drukas lieluma, melniem burtiem kā citām, bet man patika vienkāršā un skaistā ideja. Pārliecība un cerība, ka katrs sev var izcīnīt jauku vietiņu zem saules. Viņš gribēja pierādīt sev, bet, manuprāt, arī tam, kurš to visu izdomāja, ka ir spējīgs un nebaidās no darba, pienākuma, atbildības.
Interesanti lasīt kā rakstnieks raksta par lasītāju “Pasaules dižākajā tirgonī”(autors: Ogs Mandino), kā meistarīgi vērpj klāt domu pavedienus, kā nemānāmi izmet āķi un iesēžas smadzeņu tālākajā stūrī, un san kā saulaini dzeltena, apaļa kamene.…
