ID448332

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	3
	Abstract	4
	Tekstā lietotie saīsinājumi	5
	Ievads	6
	TEORĒTISKĀ DAļA	8
1.	Bronhiālās astmas slimības attīstība un klīniskās izpausmes	8
1.1.	Bronhiālās astmas formas un fenotipi	9
1.2.	Bronhiālās astmas diagnostika	11
1.3.	Bronhiālās astmas ārstēšanas pamatprincipi	11
2.	Bronhiālās astmas pacientu līdzestība astmas kontrolē	13
3.	Rehabilitācijas un psihoterapijas loma astmas pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā	22
4.	Astmas pacientu aprūpes nodrošināšana	25
4.1.	Bronhiālās astmas pacienta izglītošana	25
4.2.	Bronhialās astmas pacienta paškontroles metodes	25
4.3.	Astmas pacienta izglītošanas nozīme inhalatora izvēlē un pareizā lietošanā	26
4.4.	Pacientu viedoklis par ārstniecības personu sniegto izglītošanu saslimšanas sakarā	28
	PRAKTISKĀ DAĻA	29
1.	Metodoloģijas apraksts	29
2.	Izlases vispārīgs raksturojums	30
3.	Pētījuma rezultāti	31
	Secinājumi	47
	Izmantotā literatūra un avoti	50
	Pielikumi	53

Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Tika izanalizētas 100 pacientu korekti aizpildītas anketas, kas palīdzēja noskaidrot, vai aptaujātie pacienti ir pietiekoši informēti par savu saslimšanu, cik nopietni to uztver, kā arī, cik viņi ir apmierināti ar ārstniecības personu darbu šajā jomā. Pētot pacientu aptaujas rezultātus, var veikt šādus secinājumus:
1. Sievietes ir vairāk informētas par saslimšanas gadījumiem ģimenē. Bet kopumā lielākai daļai pacientu ir bijuši ar astmu slimojošie ģimenes locekļi.
2. Lielākai daļai pacientu astams paasinājumi notiek pavasarī un rudenī. Saistībā ar gadalaiku maiņu visbiežāk visi pacienti ir tikuši stacionēti.
3. Vīriešu vidū ir lielāks smēķētāju skaits. Kā arī vīrieši neuztver nopietni faktoru, ka astmas saslimušajiem nedrīkst nodarboties ar smago fizisko darbu.
4. Pacienti maz konsultējas ar ārstu un vēršas pie tā pārsvarā tikai paasinājuma gadījumos, bet ikdienā viņi iztiek ar medikamentiem. Toties labs rādītājs ir tas, ka neviens nenodarbojas ar pašārstēšanos.
5. Visi pacienti ir atzīmējuši, ka pareizi lietot inhalācijas līdzekļus ir ieelpojot tos,
bet nav zināms vai viņi ievēro pareizu inhalācijas tehniku. Taču, lai pasargātu sevi no astmas lēkmes, pacienti uzskata, ka pietiks izvairīties no saskares ar alergēniem. Tas norāda, ka pacienti nav pieteikami labi informēti par savu saslimšanu.
6. Pārsvarā tie pacienti, kuriem kontrolēt savu veselību nozīmē konsultēties ar ārstu, uzskata, ka ir jākonsultējas ar ārstu par fiziskām aktivitātēm.
…

Autora komentārsAtvērt

Bronhiālā astma (BA) pašlaik ir viens no pasaulē visbiežāk izplatītajiem ilgtermiņa patoloģiskiem stāvokļiem. Tā skar vidēji 5–10% iedzīvotāju dažādās pasaules valstīs. Latvijā 5% no visiem iedzīvotājiem slimo ar BA. (Platace D, 2009.). Astmas pacientu skaits attīstītās valstīs, īpaši trūcīgāko iedzīvotāju vidū,ir augstāks nekā jaunattīstības valstīs, kur vairāk slimo pārtikušie iedzīvotāji. Šīs slimības hroniskā gaita veicina daudzu somatisko komplikāciju attīstību, kas izteikti samazina slimnieku darba spējas, sociālo aktivitāti un dzīves kvalitāti. Statistika liecina, ka no astmas cieš ~300 miljoni un katru gadu mirst 250 000 planētas iedzīvotāju (GINA, 2014.). Latvijā vidējais BA slimnieku ārstēšanās biežums stacionārā ir vismaz divas reizes gadā. Tā katru reizi aizņem ne mazāk par 10–14 dienām. Vidēji katra slimnieka stacionārās ārstēšanas kurss valstij izmaksā ne mazāk par Ls 500. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pulmonoloģijas nodaļā vidēji vienā gadā ārstējas ar BA aptuveni 100 slimnieku, tas pēc slimnīcas veiktajiem aprēķiniem izmaksā Ls 100 000 gadā (Platace D, 2009.). Pēc Nacionālās ģimenes veselības pētījumiem, vecuma grupā no 15-19 gadiem, saslimstības rādītājs ir 0.9%, bet jaunākās vecuma grupās saslimstības rādītājs ir līdz pat 16,6%. Šī problēma ir saistīta ar vides un gaisa piesārņojumu industrializācijas un urbanizācijas rezultātā. Pētījums ir veikts Bangalores pilsētā, kur 20 gadu laikā astmas gadījumu skaits populācijā līdz 18 gadiem palielinājies no 9% līdz 29.5% Jaunattīstītajās valstīs, piemēram, Indijā, lielākā problēma ir nediagnosticēta un neārstēta BA bērniem un jauniešiem( Sutapa Agrawal, 2010.). Pēc Tanaffos (Irāna) pētījumiem, 50% BA pacientu neizmanto savas zāles pēc ārsta norādēm vai nelieto vispār. Iemesls - pacienti nav pieteikami informēti par savu slimību. BA ir finansiāls slogs arī ekonomiski attīstītajās valstīs. Slikta astmas kontrole veicina paugstinātātas pacientu un sabiedrības izmaksas. Šis pētījums tika veikts, lai noskaidrotu faktorus, kas ietekmē recepšu medikamentu atbilstību individuāli katram pacientam, un lai novērtētu pacientu zināšanas par savu slimību (Antonello N., 2009.). Pasaulē BA ārstēšanas un profilakses vadlīnijas attīsta un ievieš praktiskajā dzīvē GINA (Global Iniative for Asthma), kas izveidota 1993.gadā sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, veselības organizatoriem un mediķiem. Ik pēc 2–3 gadiem vadlīnijas tiek pārskatītas un labotas atbilstoši jaunākajām publikācijām un ekspertu ieteikumiem (Platace D, 2009.). Jaunākās GINA vadlīnijas publicētas 2014. gada 11. jūnijā.

Bronhiālās astmas pacientu informētība par par savu saslimšanu un viedoklis par ārstniecības personu sniegto izglītošanu saslimšanas sakarā