Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 1.
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 2.
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 3.
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 4.
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 5.
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 6.
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 7.
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 8.
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 9.
  • Referāts 'Demokrātijas izveidošanās Atēnās – tās iemesli, attīstība un sekas', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Pēc 700 „tumšajiem gadsimtiem” (aptuveni 1500., 1400. – 700. gadam pirms mūsu ēras) jeb doriešu laikmeta un Mikēnu civilizācijas bojāejas, 8. -. 6. gadsimtā pirms Kristus Grieķijā radās pirmās pilsētvalstis jeb polisas (pilsēta un tai pakļautās zemes jeb aizsargāta apdzīvota vieta jeb pilskalns): Sparta, Atēnas, Korinta, Argosa, Megaras un Tēbas. Pilsētvalstu izveidei bija vairāki iemesli, tostarp galvenais - lai aizsargātos no doriešu uzbrukumiem, kā arī, grieķi, būdami vienkopus, juta drošību un spēku. Tāpat blīvāk apdzīvotās un nocietinātās vietas pievilināja nomaļus dzīvojošos, kuri devās tuvāk tām, jo vienatnē dzīvot arī nebija droši. Tādējādi ap pilsētām veidojās lauku apgabali jeb horas. Protams, lielu lomu spēlēja arī jūras tuvums, kas veicināja tirdzniecību un līdz ar to kontaktu dibināšanu ar dažādām zemēm, tostarp galvenokārt ar Tuvajiem Austrumiem. Arī paši grieķi ar laiku kļuva par kolonizatoriem, turklāt vislielākajiem visā Vidusjūras baseina reģionā. Viens no būtiskākajiem cēloņiem ir arī tas, ka pilnībā mainījās valdnieka varas saturs (Juris Bojārs, „Politiskās stratēģijas māksla un demokrātija”), proti, tā vairs nebija patvaldnieka vara kā Mikēnu civilizācijā: „...Ar Mikēnu kultūras bojāeju uz visiem laikiem pazuda noteikts valdnieka varas tips, vesela sabiedriskās dzīves forma, kas koncentrējās ap valdnieka pili. Dievišķā valdnieka veidols uz visiem laikiem pazuda no grieķu apziņas...” „...Tam par iemeslu bija ne tikai ekonomiskās un politiskās izmaiņas, bet arī pārmaiņas domāšanas veidā, kad izzuda Mikēnu tipa valdnieks, kura augstākā vara kontrolēja visu sabiedrisko dzīvi, un sabiedrisko jautājumu risināšana pārvietojās uz pilsētas centrālo laukumu. Pieauga mutiskā vārda nozīme, kad virsroka sabiedrībā tika iegūta dialoga vai brīvu diskusiju laikā, kuras kļuva par galveno politisko ieroci...”

Kā raksta profesors Harijs Tumans („Ieskats antīkās demokrātijas veidošanās vēsturē”), tad viens no demokrātiskas valsts izveides fundamentiem bija arī kopienas modelis, jo tieši tajā galvenais uzsvars tika likts uz radinieku vienlīdzību savā starpā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants