Funkcijas jēdziens radies 18. gadsimta vidū, kad slavenais matemātiķis L. Eilers par funkciju nosauca mainīgu lielumu, kas atkarīgs no kāda otra mainīgā lieluma jeb argumenta. Kopš tā laika funkcijas jēdziens ir attīstījies un to izmanto vairākās formāli atšķirīgās funkcijas jēdziena definīcijās. Tām visām ir kopīga īpašība – ir viena kaut kādu elementu kopa un otra kopa, ar tādiem pat vai cita veida elementiem. Pirmās kopas – starta jeb izejas kopas – elementiem pēc kāda noteikta likuma tiek pakārtoti otrās kopas – ieejas jeb finiša kopas – elementi. [3.,141]
Tātad, par funkciju sauc tādu atbilstību starp kopām X un Y, kurā katram elementam x A (A X) ir piekārtots ne vairāk kā viens kopas Y elements y.[1.,29]…
