Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Epistāze. Komplementaritāte. Polimērija', 1.
  • Konspekts 'Epistāze. Komplementaritāte. Polimērija', 2.
  • Konspekts 'Epistāze. Komplementaritāte. Polimērija', 3.
  • Konspekts 'Epistāze. Komplementaritāte. Polimērija', 4.
  • Konspekts 'Epistāze. Komplementaritāte. Polimērija', 5.
  • Konspekts 'Epistāze. Komplementaritāte. Polimērija', 6.
  • Konspekts 'Epistāze. Komplementaritāte. Polimērija', 7.
  • Konspekts 'Epistāze. Komplementaritāte. Polimērija', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Skaldīšanās rezultātā ieguvām 9 no 16 gadījumiem, kur ir iespējama normāla dzirde. Tas veidojas tikai A-B- dominējošo gēnu sakrišanās laikā, ja genotipā ir tikai viens no A vai B dominējošiem gēniem, tad veidosies kurlums. 7 no 16 gadījumiem izpaudīsies kurlums, ko noteica recesīva gēna homozigotiskais stāvoklis, vai tikai viena dominējoša A vai B gēna klātbūtnē.

Polimērija
Polimēriskie gēni- ir gēni ar lizdzīgu iedarbību. Polimērija ir tads nealēlisko gēnu mijiedarbības veids, kurā vienu un to pašu pazīmi kontrolē vairāki nealēliskie dominējoši gēni.Polimērijai izšķir divus veidus: aditīva un neaditīva. Aditīvā polimērijā notiek dominējošo gēnu summēšana, un jo vairāk ir dominējošo gēnu genotipā, jo labāk (spilgtāk) pazīme izpaudīsies. Neaditīvas polimērijas gadījumā pazīmes izpausme ir atkarīga tikai no viena dominējoša gēna klātbūtnes. Tādējādi ja genotipā ir sastopams vismaz viens no dominējošam gēnam, tad fenotipiska izpausme būs tāda pati, ka dominējošā homozigotiskajā stāvoklī. Polimēriskos dominējošos gēnus apzīmē ar piemēr.: A1A2A3, bet recesīvus a1a2a3. Attiecīgi apzīmē genotipus - A1A1A2A2A3A3, a1a1a2a2a3a3.

Autora komentārsAtvērt
Atlants