Pasaka ir tāds sacerējums prozā (retāk dzejā), kas stāsta par izdomātiem, bieži vien neiespējamiem notikumiem.
Literārās pasakas atšķirībā no tautas pasakām sacerējuši konkrēti rakstnieki; viņi liek pasaku tēliem piedalīties cilvēku ikdienas dzīvē vai ikdienišķām lietām piešķir neparastumu.
Miniatūra parasti ir maza apjoma tēlojums ar pārdomu raksturu.
Stāsts ir prozas darbs, kurā tēlu kopskaits ir neliels un kurā atainots neliels posms galvenā tēla dzīvē.
Īsā stāsta centrā ir viena vai dažu cilvēku rīcība vienā vai dažās epizodēs; tas ir it kā viens fragments no tēlotās personas dzīves, kura nav parādīta ne pirms, ne arī pēc tam.
Novele- neliela apjoma prozas sacerējums, kuram raksturīgs spraigs sižeta risinājums ar neparastu notikumu centrā, nereti ar negaidītu atrisinājumu.
Vēstījums- stāstījums prozas darbā trešajā („viņš”) vai pirmajā („es”), retāk otrajā personā („tu”).
Romāns- visplašākais prozas darbs, kurā izvērsti atklātas atsevišķa cilvēka un sabiedrības attieksmes ilgākā laika posmā, daudzpusīgi atsedzot galvenā varoņa dzīvi, personību, izaugsmi, domu un jūtu pasauli. Romāna notikumus un tēlus veido galvenais varonis.
Tēlojums- īss prozas darbs, kurā tēlaini atveidotas personiskās izjūtas, norises, pārdomas.
Alegorija- kādas (parasti sabiedriskas) parādības aizstāšana ar citu līdzīgu (parasti dabas) parādību. Arī pašus daiļdarbus, kuru pamatā ir alegorija, sauc par alegorijām, bet tēlus – par alegoriskiem.
…
