Satversmes ideju var saistīt ar Latvijas valsts autonomijas projektiem jau no 1903. gada, kas atrada savu spēcīgo uzliesmojumu 1905. gada revolūcijā. Visnoteiktāk toreiz to izteica Miķelis Valters, kad izteicās par atdalīšanos no Krievijas. Fēliks Cielēns 1915. gadā izstrādāja savu Latvijas autonomijas projektu. Savas pēdas uz to atstāja arī Šveices demokrātijas sadzīves principi. 1905. gadā Pēteris Zālīte bija prasījis Latvijas autonomiju, norādot uz Austrāliju kā paraugu. Līdztekus 1925., 1926. gada izstrādātajiem autonomijas projektiem latviešu presē un atsevišķos rakstos tajā pašā laikā izpaudās prasība dot krievu impērijai pakļautām tautām pašnoteikšanās un patstāvīgu satversmi.
Par Latvijas Republikas Satversmi teikts, ka tai par paraugu noderējusi Vācijas „Veimaras satversme”. Kaut arī Veimaras satversmi Latvijas likumdevēji ievēroja kā vienu no jaunākajiem konstitūciju paraugiem, tad tomēr Satversmes komisija un prāvs skaits Satversmes sapulces locekļu bija intensīvi strādājuši, lai iepazītos ar daudzu citu Eiropas un Aizjūras zemju konstitūcijām un cilvēku tiesību deklarācijām.…
