Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 1.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 2.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 3.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 4.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 5.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 6.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 7.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 8.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 9.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 10.
  • Referāts 'Bez vecāku aprūpes palikušo bērnu sociālā pieredze', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Lielākā daļa bez vecāku gādības palikušo bērnu tiek ievietota bērnu aprūpes institūcijās, kas ir pazīstamākā un pagaidām izplatītākā bērnu sociālās aprūpes forma Latvijā. Balstoties uz Bērna un ģimenes sociālekonomisko raksturojumu laikā no 1990. līdz 2000.g. bērnu sociālās aprūpes institūciju skaits pieaudzis no 15 līdz 57. Īpaši pieaudzis bērnunamu – patversmju skaits. Kopš 1990.g. tas ir palielinājies 6 reizes, un 2000.g. Latvijā darbojās 48 šādas iestādes. To var izskaidrot gan ar pamatotu nepieciešamību izvietot pieaugušo bērnu skaitu no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, gan ar padomju laikos iedibināto uzskatu, ka bērna ievietošana šādā institūcijā ir vienkāršākais problēmas risinājums. [1, 72]
Bezdarba un nabadzības apstākļos daudzas ģimenes nokļūst alkohola un narkotiku varā, nespējot vairs pilnvērtīgi audzināt un izglītot savus bērnus. No 1990.g. līdz pat 1999.g. strauji pieauga nelabvēlīgo ģimeņu skaits, kā arī to bērnu skaits, kuru vecākiem pārtraukta vai atņemta vecāku vara.


Autora komentārsAtvērt
Atlants