Pašvaldību tiesiskās attiecības un to subjekti

Spēkā esošajā likumā „Par pašvaldībām” ir noteikts, ka vietējas pašvaldības nošķir no valsts pārvaldes un izdala tās kā patstāvīgu vietējo pārvaldi. Un pašvaldību kompetence ir aprakstīti likumā „Par pašvaldībām” II nodaļā.
Pašvaldību tiesiskas attiecības var rasties kā vienas puses gribas izpausme, tā arī divu vai vairāku pušu gribas izpausme. Tām ir organizatorisks raksturs, tās veicina procesu organizāciju un tās rodas vietējo pašvaldību institūciju uzdevumu, funkciju un pilnvaru praktiskās realizācijas gaitā, pārvaldes realizācijas procesā, kā arī veidojas vietējās pašvaldības darbības sfērā. Pašvaldību tiesības, tāpat kā citas juridiskas zinātnes nozares iedarbojas uz sabiedriskajām attiecībām ar tādiem tiesiskiem paņēmieniem, kā priekšraksti, atļaujas un aizliegumi, kuru attiecīga saiste nosaka tiesiskās regulēšanas raksturu.
Izšķir divas tiesiska regulējuma metodes – imperatīva un dispozitīva. Imperatīvas regulēšanas metodei ir raksturīgs tas, ka juridiskās iedarbības paņēmienu kompleksā uz sabiedriskām attiecībām ir priekšrakstu pārsvars. Imperatīva regulēšanas metode piedāvā tiešas pakļautības veidotu subjektu tiesisko stāvokli. Lai rastos tiesiskās attiecības, šādos gadījumos parasti par juridisko faktu kalpo varas priekšraksts.
Dispozitīvas tiesiskās regulēšanas pamatā ir atļauja, kura attiecību subjektam piešķir savas patstāvīgas uzvedības izvēles tiesības un atzīt to vienlīdzību. Par pamatu tam parasti kalpo līgums. Attiecību regulēšanas dispizitīva metode ir raksturīga civiltiesībām.
Pašvaldību attiecību tiesiskā regulējuma raksturs ir saistīts ar pašvaldību tiesību priekšmeta specifiku, kas aptver gan publisko, gan privāto tiesību sfēras. Vietēja pašvaldība ir tautas varas realizācijas forma, tādēļ pašvaldību likumdošana nosaka vietējo pašvaldību institūciju un amatpersonu lēmumu izpildes obligātumu. par šo lēmumu nepildīšanu, nepienācīgu izpildīšanu var pārkāpšanu draud atbildība saskaņa ar likumiem.
Pašvaldību institūcijas veic ne tikai publiskas varas darbības, bar arī pašvaldības vārdā realizē īpašnieka tiesības attiecībā uz pašvaldības īpašumu. Tām ir tiesības pašvaldību īpašuma objektus nodot lietošanā patstāvīgi vai uz laiku fiziskām vai juridiskām personām, iznomāt, atsavināt, kā arī ar pašvaldībai piederošo mantu veikt citus darījumus.
Likums garantē pašvaldībām darbības patstāvību to kompetences un likuma ietvaros. Pašvaldības savas savstarpējas attiecības veido un uztur, balstoties uz likumiem, līgumiem, un vienošanos pamatiem. Likums arī nosaka, ka lai risinātu uzdevumus, kuros ir ieinteresētas visas vai vairākas pašvaldības, tām ir tiesības sadarboties, kā arī dibināt pašvaldību biedrības. Pašvaldību sadarbības līgumi slēdzami pašvaldība budžeta ietvaros, ja pieņemts attiecīgs pašvaldības lēmums vai arī to noslēgšanas kārtība paredzēta pašvaldības nolikumā.
…