Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs nevar prasīt "starpniecības maksu" par zemes nomas maksas iekasēšanu no iedzīvotājiem, jo tas ir normatīvajos tiesību aktos paredzēts pienākums, par kuru ir paredzēta atlīdzība.
Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"6 50. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka: "Privatizētā objekta īpašnieka (turpmāk arī - dzīvokļa īpašnieks) pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku - fizisko vai juridisko personu -, uz kura atrodas privatizētais objekts." Savukārt likuma 54. panta pirmajā daļā noteikts:
Zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta īpašnieku.
Tiesību normas precīzi definē zemes nomas līguma puses: zemes gabala īpašnieks un dzīvokļa, mākslinieku darbnīcas vai nedzīvojamās telpas īpašnieks vai arī dzīvojamās mājas pārvaldītājs un apsaimniekotājs, ja privatizētā objekta īpašnieks nomas līgumu nav noslēdzis. Tomēr nereti praksē situācija ir citāda, jo dzīvokļu īpašnieki parasti neizrāda iniciatīvu noslēgt zemes nomas līgumu ar zemes gabala īpašnieku, dažkārt pat neiedomājas par to, ka lieto citai personai piederošu īpašumu. …
Analizējot abus līgumus par zemes nomu, autors ir nonācis pie šādiem secinājumiem: Saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju dzīvokļa īpašniekam ir pienākums slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts (piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja). Šis likums paredz arī to, ka gadījumā, ja zemes nomas līgums nav noslēgts augstākminētajā kārtībā (respektīvi, ja to nav noslēdzis ne dzīvokļa īpašuma īpašnieks, ne arī pārvaldītājs un apsaimniekotājs), zemes gabala īpašniekam ir tiesības vērst prasību par zemes nomas līguma noslēgšanu pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.
