Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.03.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Konspekts konstitucionālajās tiesībās', 1.
  • Konspekts 'Konspekts konstitucionālajās tiesībās', 2.
  • Konspekts 'Konspekts konstitucionālajās tiesībās', 3.
  • Konspekts 'Konspekts konstitucionālajās tiesībās', 4.
  • Konspekts 'Konspekts konstitucionālajās tiesībās', 5.
  • Konspekts 'Konspekts konstitucionālajās tiesībās', 6.
  • Konspekts 'Konspekts konstitucionālajās tiesībās', 7.
Darba fragmentsAizvērt

LR proklamēšanas akta nozīme.
Kā atzīmēts pirmajā Satversmes komentārā, "juridiski un politiski 1918. g. 18. novembra tautas gribas deklarācijai ir pat lielāka nozīme par vēlāk pieņemto Satversmi". Praktiski var atzīt, ka ar šo proklamēšanas aktu tika formulēta Latvijas tiesu sistēmas pamatnorma, uz kā pamata pēcāk tika celti visi tiesību principi. Ar 1918. gada 18. novembra proklamēšanas aktu tika ne tikai pasludināta Latvijas Republikas izveide, bet arī uzsākts darbs uz tās nostiprināšanu, atbilstoši demokrātiskas valsts principiem, kā arī radīts pamats valsts kontinuitātes doktrīnai.
Līdz ar Latvijas Republikas proklamēšanas aktu, pamatojoties uz Gustava Zemgala nolasīto Tautas Padomes 17. novembra sēdes protokolu, tika pasludināts, ka visa suverēnā valsts vara ir pārgājusi Tautas Padomes rokās respektīvi, tika izsludināta pirmā neatkarīgā likumdevēja iestāde Jāņa Čakstes vadībā, Pagaidu valdības sastādīšanu nododot Kārlim Ulmanim. Dienu vēlāk tika apstiprināta pirmā Latvijas Pagaidu valdība. Praktiski Pagaidu Valdības sastādīšanu varētu uzskatīt kā likumsakarīgu notikumu attīstību pēc proklamēšanas akta, tomēr ir nepieciešams izcelt faktu, ka 1918. gada 26. novembrī Vācijas ģenerālpilnvarotais Baltijas zemēs Augusts Vinnijs parakstīja Latvijas Pagaidu valdības atzīšanas notu, kas nozīmēja Vācijas oficiālu atteikšanos no tiesībām uz Latvijas teritoriju un tādējādi arī Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu de facto.
Ļoti svarīga ir proklamēšanas aktā veiktā Latvijas teritorijas noteikšana. Tika deklarēts, ka Latvija ir apvienota etnogāfiskajās robežās t.i. ar Kurzemi, Vidzemi un Zemgali. Pirmkārt, šāda robežu un terorijas noteikšana, kas ir veikta, balstoties uz tautu pašnoteikšanās principu un etnogrāfisko vienotību, sniedz vēl lielāku pamatojumu proklamēšanas pasludināšanai - „Latvijas brīvības karogs tātad tika saņemts ne no varas, bet no taisnības dievietes rokas”. Otrkārt, uz šo principu pamata vēlāk galvenokārt (papildinot tos arī ar saimnieciska un vēsturiska apsvērumiem) tika pamatoti robežlīgumi, piemēram, 1920. gada robežlīgums ar Krieviju, un pēcāk arī aizsargāta Latvijas etnogrāfiski politiskā teritorija.

Autora komentārsAtvērt
Atlants