Pirmo atmodu noteica vairāki sociālvēsturiski apstākļi. Gan ārējie apstākļi, pie kuriem var minēt Eiropas tautu nacionālo kustību, kas iedvesmoju latviešus, gan iekšējie apstākļi -40. -60. gadu reformas Krievijā, kuras deva iespēju zemniekiem iepirkt un nomāt zemi, un piedalīties pagastu pašvaldībā.
Krišjānis Valdemārs 1855. gadā nodibināja latviešu studentu pulciņu no kura aizsākās kustība jaunlatvieši. Šī kustība pamazām ieguva popularitāti un jau 1856. gadā sāka iznākt pirmais pašu latviešu vadītais laikraksts „Mājas Viesis” un iznāk Jura Alunāna dzejoļu krājums „Diesmiņas” (I daļa), ar kuru sākās latviešu nacionālās mākslas dzejas attīstība.
Ievērojamākie jaunlatviešu kustības vadītāji ir Juris Alunāns, Krišjānis Barons, Kaspars Biezbārdis, Atis Kronvalds, Andrejs Spāģis, Krišjānis Valdemārs. Valdemārs bija galvenais jaunlatviešu ideologs, talantīgs tautsaimnieks, politiķis un publicists, kā arī daudz ieguldīja jūrniecības attīstībā. Juris Alunāns ir latviešu dzejas pamatlicējs, publicists un valodnieks. Krišjānis Barons bija folklorists, publicists un rakstnieks, viņš kļuva par „Pēterburgas Avīzes” redaktoru, bet pēc tās likvidēšanas nodarbojās ar tautasdziesmu kārtošanu un tekstu gatavošanu.…
