Mācīšanās teorijas rodas mēģinot sistematizēt zināšanas par mācīšanos ( par mācīšanās nosacījumiem, rezultātiem un to kopsakarībām). Mācīšanās teoriju, kuru ir ļoti daudz, var iedalīt divās lielās grupās:
- biheivioristiskās jeb asociatīvās mācīšanās teorijas;
- kognitīvās organizācijas teorijas.
Šīs divas teorijas atspoguļo ļoti dažādus akcentus mācīšanās procesā. Biheiviorālā (uzvedības) pieeja galveno uzmanību pievērš videi, it īpaši tam, kā apbalvojumi un sodi ietekmē uzvedību, un gandrīz pilnā mērā ignorē garīgo informācijas apstrādi. Kognitīvais (izziņas) viedoklis garīgo apstrādi uzlūko par sākuma punktu, uzskatot bihevioriālo psiholoģiju par pārāk vienkāršotu.
Biheivioristi vairāk izceļ darbību un novērojamu uzvedību nekā prāta saturu. Kognitīvisti cenšas saprast, kas notiek prātā starp stimulu un atbildes reakciju, mēģinādami aprakstīt, kā prāts apstrādā informāciju.
Uzvedības kontrole kognitīvistu skatījumā audzēknim drīzāk ir iekšēja, biheivioristu skatījumā – ārēja.
…
