Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Darbā lietotie saīsinājumi | 3 | |
Ievads | 4 | |
1. | Tiesu medicīnas vēsture | 5 |
2. | Tiesu medicīnas jēdziens un saturs | 6 |
3. | Ekspertīzes nozīme un risināmie jautājumi | 7 |
4. | Kriminālprocesa ekspertīžu veidi | 8 |
Nobeigums | 10 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 11 |
NOBEIGUMS
Tiesu medicīnas ekspertīze dod slēdzienu medicīniska un bioloģiska rakstura jautājumos. Viens no pierādījumu avotiem kriminālprocesā ir lietiskie pierādījumi, t.i., priekšmeti, kas saistīti ar notikumu un palīdz atklāt tā apstākļus. Galvenokārt lietiskie pierādījumi iegūst nozīmi izmeklēšanas un tiesas orgāniem tikai pēc to speciālas izmeklēšanas. Šiem izmeklējumiem var būt ļoti dažāds raksturs, un tāpēc, lai tos izdarītu jāpieaicina dažādi speciālisti. Medicīniskai tiesu ekspertīzei parasti jāizmeklē bioloģiska rakstura objekti. Visbiežāk tiek izmeklētas asinis un to traipi, pēc tam – sēklas šķidruma traipi, mati, daudz retāk citi objekti – audu un orgānu daļiņas, siekalu, urīna un citu cilvēka izdalījumu pēdas. Kriminālprocess paredz arī gadījumus, kad ekspertīzes izdarīšana ir obligāta, piemēram, lai noteiktu nāves cēloni, aizdomās turētā, apsūdzētā, liecinieka vai cietušā psihisko vai fizisko stāvokli. Ekspertīzi var formulēt kā izmeklēšanas darbību, kuras tiesiskais pamats ir procesa virzītāja lēmums, kuras veikšanai nepieciešamas speciālas zināšanas attiecīgajā nozarē un kuras laikā tiek veiktas objektu zinātniski praktisks izpētījums un kura noslēdzas ar motivētu secinājumu jautājumos, kas uzdoti ekspertīzes laikā. Ekspertīzi nosaka tikai tad, ja lietai nozīmīga jautājumā patiesi ir vajadzīgs eksperta atzinums kā jauns pierādījums, kā arī tad, ja ekspertīze ir obligāta saskaņā ar likumu, vai tā nepieciešama, lai izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu.
…
Tiesu medicīna ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta medicīnas un bioloģijas jautājumus, kas rodas tiesībsargāšanas iestāžu darbā, izmeklējot vai iztiesājot krimināllietas un civillietas. Mūsdienu apstākļos, kad notiek izmeklēšanas paņēmienu, metožu tālāka pilnveide, dažādu problēmu atrisināšana nozieguma atklāšanā, kriminālajā tiesvedībā praktiski nav iespējama bez dažādu nozaru speciālistu palīdzības. Krimināllietu izmeklēšanas gaitā procesa virzītājam nereti rodas problēmas, kuras viņš nevar izšķirt sakarā ar speciālo zināšanu trūkumu vai arī tas viņam aizliegts ar kriminālprocesuālo likumu. Tādos gadījumos viņš pēc palīdzības griežas pie speciālista. Eksperts pēta tos lietiskos pierādījumus, kurus nodevis procesa virzītājs un tiesa. Eksperts savas darbības rezultātus izklāsta atzinumā, kas ir patstāvīgs pierādījums krimināllietā. Uz šī atzinuma pamata var tikt balstīta apsūdzība, tāpēc atzinumam ir ļoti liela nozīme.