Senās Romas kultūra

Romieši ir radījuši augsti attīstītu militāru tehniku, smalki izstrādātu civilo likumu sistēmu utt. Visam, pie kā ķērās romieši, bija skaidri izteikts praktisks raksturs. Tieši pateicoties šādai dzīves uztverei, Roma – valsts, kas sāka savu vēsturisko attīstību kā vienas pilsētas dzīves organizētāja, - vēlāk sasniedza varenību, un uzspieda visām Vidusjūras zemēm savus civilizācijas principus.
Sākotnējā Romas attīstības periodā bija raksturīga citu tautu sasniegumu izmantošana. Būdami galvenokārt zemkopji un lopkopji, romieši piesavinājās no kultūras ziņā pārākās etrusku cilts gan rakstību, gan mākslas un pilsētbūvniecības, gan velvju būvniecības principus, kā arī citu tautu devumus romieši izmantoja.
Romiešu attieksme pret aizguvumiem no citu tautu kultūrām bija dažāda. Visu iepazīto viņi novērtēja divējādi. Pirmā kategorijā iesaistīja visu praktiski vērtīgo. To romieši izmantoja tikai kā pamatu saviem tālākajiem meklējumiem un sasniedza attiecīgajā virzienā jaunā pakāpi, tā radot savas romiskās tradīcijas, galvenokārt arhitektūrā. Otrajā kategorijā viņi ierindoja visu, kam nebija šīs praktiskās vērtības: mākslas darbus, filozofu mācības, reliģiskos kultus u.c. Šāda veida vērtības vai tradīcijas romieši labprāt piesavinājās, bet neuzskatīja par vajadzīgu tās tālāk kopt. Viņiem pret šīm vērtībām bija it kā zināma pietāte, un viņi atrada par pareizu tām vienkārši sekot vai tās kopēt, piemēram, grieķu dievu tēlu vai maģisko gleznu romiešu kopijas. Tikai tajos gadījumos, kad romiešiem vajadzēja iemūžināt vēsturiskas personas vai notikumus, viņi pievērsās tēlotāj mākslai un radīja īpatnējas un reizēm augstas reālistiskas mākslas vērtības. Pie tām var pieskaitīt romiešu portretu un vēsturisko cilni (ciļņi Tita arkā, Trajana kolonnā u.c.).
…