„Cilvēks ir tikai niedre un visvājākā dabas niedre, bet niedre, kas domā. Visam Visumam nav nemaz jāapbruņojas, lai viņu iznīcinātu, nedaudz tvaika, dažu ūdens pilienu pietiek, lai viņu nonāvētu. Bet, kad Visums viņu samaļ, viņš cēlāks, nekā tas, kas viņu nogalina, jo zina, ka mirst.” [1;280] tā Paskāls.
Jau 17 gs franču dabas zinātnieks un domātājs pievēršas cilvēka filozofijai. Paskāls apraksta cilvēku, kurš izprot kā sīku puteklīti uz Visuma fona, kā „niedrīti vējā”, nevis kā „dzīvās radības kroni”. Paskāls uzsver, ka cilvēks ir nozīmīgs ar to, ka viņš apzinās savu niecību. Cilvēka spēks ir spēja saprātīgi domāt. Ar bezgalīgas telpas palīdzību Visums „aprij” cilvēku taču ar domas palīdzību „Es” aptver Visumu. Nav jāpadodas pesimismam, jo cilvēka laime ir Dievā, ārpus mums un mūsos pašos.
Mani ieinteresēja jautājums par cilvēka būtību un dzīves jēgu un tāpēc izvēlējos tematu- kas ir cilvēks?
…
