Renesanses dramaturģija Anglijā

Nepieredzēti plaši Anglijā attīstījās tulkotās literatūras māksla: līdzās antīkajām vērtībām daudz tulkoja itāļu, franču un spāņu rakstnieku darbus. Tomēr lielākais angļu renesanses literatūras sasniegums ir dramaturģijas žanrā, kas uzplaukumu sasniedza karalienes Elizabetes jeb zelta laikā [1558-1603], kas bija ne tikai lielvalsts koloniālās varenības un tirdzniecības uzplaukuma laiks, bet arī teātra, mūzikas un drāmas lielākais uzplaukums. Angļu drāmas priekšvēsture meklējama jau viduslaiku reliģiskajā drāmā. Humānisti izmantoja moralizējošās lugas formu dažnedažādu ētikas un morāles problēmu risināšanai. Moralitāte kļuva par pamatu arī jaunās laicīgās drāmas radīšanai. Angļu humānisti ārkārtīgi asi un slimīgi reaģēja uz visām kroplajām dzīves parādībām, ko pārmaiņas bija radījušas. Tieši šī iezīme bija ļoti stabila un raksturīga humānistiskajai kultūrai klasiskajā kapitāla sākotnējās uzkrāšanas zemē. Šī iezīme spilgti izpaužas divu izcilāko angļu renesanses pārstāvju - Tomasa Mora un Šekspīra daiļradē, no kuriem viens savus darbus radīja šā laikmeta sākumā, bet otrs - tā beigās.

Gadsimta sākuma humānists Tomass Mors[More,1478-1535] kļuva slavens ar savu traktātu “Utopija”, kas atgādina vēlīno grieķu dēkaino ceļojumu romānu, atsaucot atmiņā arī viduslaiku izplatītākās leģendas par “paradīzi zemes virsū”. Tomasa Mora “Utopija” spēcīgi ietekmēja pasaules literatūru – no tās mācījās gan franču rakstnieks Rablē, gan Šekspīrs, gan Svifts.
Reizē ar teātra attīstību īpašu uzplaukumu sasniedza dramaturģija. Viens no ievērojamākajiem un talantīgākajiem Šekspīra priekštečiem bija Kristofers Mārlovs [Christopher Marlowe, 1564-1593], filozofiski psiholoģiskās traģēdijas un vēsturiskās hronikas aizsācējs dramaturģijā. Viņš savas īsās dzīves laikā iemantoja bīstama brīvdomātāja un ateista reputāciju. 1593. gadā viņu noslepkavoja kādā krodziņā pie Londonas diezgan mīklainos apstākļos. Pašlaik viņa biogrāfi uzskata,. ka tā bijusi Londonas slepenpolicijas organizēta politiska slepkavība, lai likvidētu bīstamu cilvēku. Puritāņi ar lielu prieku uzņēma ziņu par jaunā ,bezdievja nāvi. …