Baltijas jūras piesārņojums

SATURS IEVADS 3 1.BALTIJAS JŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS 4 2. GALVENĀS BALTIJAS JŪRAS PIESĀRŅOJUMA PROBLĒMAS 5 2.1. Eirofikācija 5 2.2. Bīstamās vielas 7 2.3. Naftas un tās produktu noplūde 8 2.4. Kuģu satiksme un ostu attīstība 10 2.5. Upju pienestais piesārņojums 11 3. BALTIJAS JŪRAS VIDES AIZSARDZĪBA 13 SECINĀJUMI 14 IZMANTOTĀ LITERATŪRA 15 Baltijas jūra ir viena no jaunākajām jūrām pasaulē (tā radusies tikai pirms 10 -15 tūkstošiem gadu, kūstot ledājiem) un lielākajām iesāļā ūdens platībām, taču tā ir arī piesārņotākā jūra Atlantijas okeānā. Baltijas jūras ūdens kvalitāti ietekmē piesārņojums, kas rodas apdzīvotās vietās, rūpniecības un lauksaimniecības objektos gan jūras krastā, gan visā sateces baseinā. Tas ir gan naftas noplūžu, gan skābekļa daudzuma samazināšanās, gan sadzīves ķīmisko atkritumu dēļ. Tajā pašā laikā Baltijas jūra ir ļoti unikāla ekosistēma. To nosaka īpatnie ģeogrāfiskie un hidromorfoloģiskie apstākļi – cauri seklajiem dāņu šaurumiem ir gaužām ierobežota ūdens apmaiņa ar pasaules okeānu. Tāpēc, salīdzinot ar citām jūrām, ūdens sāļums šeit ir neliels. Iesāļajā ūdenī ir izveidojies unikāls jūras un saldūdens sugu sajaukums no tām sugām, kas ir spējušas piemēroties īpašajiem dzīves apstākļiem. Bet šī savdabīgā vide ir arī iemesls tam, ka sugas un dzīvotnes ir ļoti jutīgas pret ekoloģisko apstākļu izmaiņām, respektīvi, tā ir trausla ekosistēma, kam nepieciešam mūsu uzmanība un aizsardzība. Baltijas jūras piesārņošana ir īpaši bīstama. Jūras dibenā atrodas pilnīgas nāves zonas – kur piesārņojumu koncentrācija ir tik liela, ka tur neizdzīvo nekādas dzīvās būtnes. To atzīst eksperti, kuri jau vairākus gadus pēta Baltijas dzīles un šai jūrai ir piešķīruši īpaši pret piesārņojumiem jūtīgas jūras statusu. Baltijas jūra ir mūsu kopīpašums. No Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa ir atkarīga mūsu ikdienas dzīves kvalitāte un mūsu valstu ekonomiskā labklājība.