Agrākajos laikos japāņi rakstīja stateniski no augšas uz leju un no labās puses uz kreiso, bet pamazām ieviesies horizontālais izvietojums, kas ir ērtāks dažādo zinātnisko formulu un svešvalodu citātu atveidošanā. Taču laikrakstos, žurnālos un grāmatās teksti pa lielākai daļai izvietoti vēl arvien stateniski.
Bieži dzirdams jautājums, vai japāņu valoda ir grūta? Dominē uzskats, ka mācību sākumā šī valoda ir viena no viegli apgūstamajām: vienkārša izruna, gramatikas likumos maz izņēmumu, sintaktiskās konstrukcijas diezgan lokanas. Bet milzīgas grūtības sagādā hieroglifi – ne tikai zīmju rakstīšana, bet arī to lasīšana, jo gandrīz katrai ir vismaz divas un pat vairākas nozīmes uz izrunas, kas variējas atkarībā no blakus esošajām zīmēm. Lielas grūtības sagādā arī tas, ka šajā valodā ir ļoti daudz vienādi skanošu vārdu. Nav viegli iekļauties arī ārkārtīgi izsmalcinātās pieklājības runas veidā.
Japāņu valodā ir vēl viena ļoti interesanta īpašība – tajā nav skaņas „l”, kas sagādā grūtības ne tikai ārzemniekiem, bet arī pašiem japāņiem. Tātad Latvija japāniski skan kā „Ratovia”.1
…
