Rafaels piedzima 1483. gada 6. aprīlī un izskatījās, kā viņa vecākiem, tēvam - Džovanni un mātei – Madžai, šķita līdzīgs enģelim. Tāpēc arī viņu nosauca ercenģeļa Rafaela vārdā.
Rafaels bija paklausīgs, mierīgs bērns, izaudzis laimīgā, saskanīgā ģimenē. Jau no agras bērnības viņu interesēja māksla. Džovanni cerēja, ka Rafaels ies viņa pēdās un pabeigs to, ko viņš bija iesācis. Rafaels dedzīgi apguva zināšanas skolā un mācījās arī gleznot tēva vadībā, taču attiecībā uz izglītošanos viņam bija savas īpašas domas. Viņš nolēma, ka būs gleznotājs, tas arī bija iemesls, kāpēc Rafaels uzreiz pēc skolas devās mājup.
8 gadu vecumā nomirst viņa māte, mazās meitiņas nākšana pasaulē bija laupījusi dzīvību saulainajai, maigajai Madžai Santi. Pārāk maz dzīvības spara bija šai priekšlaicīgi dzimušajā bērnā. Meitenīte nomira un viņu apbedīja kopā ar māti. Džovanni skuma, neko neredzēdams un nedzirdēdams, viņš raudzījās uz kādreiz darināto skici: Madža ar mazo Rafaelu rokās. Uz beidzot sāka gleznot pēc tās sev mājās fresku – madonnu ar bērnu (šī freska līdz mūsdienām saglabājusies Urbīno, Rafaela piemiņas muzejā).…
