Danske banka ir atzīmējusi, ka, neskatoties uz agresīviem samazinājumiem valsts tēriņos, reālais budžeta izdevumu apjoms Latvijā uz 2009. gada augustu ir tieši tāds pats kā 2008. gada augustā. Tas ir izskaidrojams tikai daļēji ar lielākiem sociāliem maksājumiem Latvijas bezdarba līmenim pieaugot līdz 12% procentiem, bet arī ar to, ka izdevumu samazināšanas process pats par sevi ir pilns ar trūkumiem un, iespējams, korupciju. Tiek atzīmēts gadījumi, kad valsts darbiniekiem, neskatoties uz darba algu samazinājumu tiek izmaksātas lielas prēmijas.
Visām augstākminētām , kā arī neminētām problēmām ir nepieciešami kompleksi risinājumi, kas iesaistīs sevi gan Latvijas valdības, gan privātā sektora, gan Latvijas bankas, gan arī starptautisko organizāciju sadarbību.
Autors vēlas atzīmēt, ka nebūt nav acīmredzami, ka, kā daži politķi ir minējuši, Latvijas ekonomika ir jau sasniegusi savu zemāko krīzes punktu. Joprojām ir iespējama apstākļu pasliktināšanās un, pat ja ideja par zemāko krīzes punktu ir pareiza, tas nebūt nenozīmē, ka atgūšanās periods būs tik pat straujš kā krīzes izraisītais kritens, vai arī, uz kredītu balstītā attīstība, piemēram, 2006. un 2007. gadā.
Secinājumā ir jāmin vienīgā – realistiskā –, pēc autora domām, iespēja stiumlēt Latvijas ekonomiku un veicināt tās attīstību, kas nebūtu saistīta ar jaunu kredītu ņemšanu un parāda palielināšanu. Manuprāt vienīgais situācijas risinājums, ir ļoti spēcīga valsts iekārtas restrukturizācija, jeb valts funkciju efektivitātes palielināšana un tēriņu samazināšana. Šāda darbību ļautu samazināt nodokļus Latvijā, tādējādi veicinot, gan vietējo uzņēmumu konkurētspēju, gan piesaistot ārvalstu uzņēmējus un tādējādi veicinot Latvijas eksportu.
…
