| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Tiesību normas | 4 |
| 1.1. | Tiesību normas jēdziens | 4 |
| 1.2. | Tiesību normas pazīmes | 6 |
| 1.3. | Tiesību normas loģiskā struktūra | 8 |
| 2. | Tiesību normu veidi | 10 |
| 2.1. | Tiesību normu klasifikācija | 10 |
| 2.2. | Tiesību normu veidi un to raksturojums | 10 |
| Secinājumi | 14 | |
| Izmantotas literatūras un avotu saraksts | 15 |
Katram cilvēkam piemīt savas vēlmes un sava griba. Indivīdam ir raksturīgas egoistiskās intereses, kuru apmierināšanās laikā, ir sastopama nevēlēšanās ievērot arī citu līdzcilvēku intereses. Ja interešu realizēšanas process netiktu kontrolēts un ikviens īstenotu mērķus pēc sava prāta, tad sabiedrības normāla dzīve, kopīgais sabiedrības darbs un visas sabiedrības progress būtu pilnīgi neiespējams. Lai to novērstu, paši sabiedrības locekļi, tas ir cilvēki, izveidojuši uzvedības noteikumus sabiedrības kopdzīvei, kurus katram cilvēkam ir cieši jāievēro un jāpilda. Tieši šos noteikumus sauc par tiesību normām. Tas var salīdzināt ar mērauklām, kas regulē mūsu sabiedrisko dzīvi.
Tiesību normas nosaka cilvēka darbības apmēru un robežas, ko var darīt un kas nav atļauts. Dzīvojot sabiedrībā, katram tās loceklim bieži jāatsakās no zināmas darbības par labu citam sabiedrības loceklim. Normas tādā veidā nosaka un nodibina noteiktu un nepieciešamu sabiedrības kopdzīves kārtību, kas arī kontrolē atsevišķu sabiedrības locekļu uzvedību sabiedrībā. No tā jāizsecinā, ka jautājumi par tiesību normām savu aktuālitāti nepazaudēs arī turpmāk, jo tiesību normas ir sabiedrības nepieciešama sastāvdaļa.
Lai labāk izprastu tiesību normu veidus, darbs piedāva īsu ieskatu tiesību normu jēdzienā, pazīmēs un struktūrā. Darbs apkopo tiesību normu veidus un raksturo tos pēc iespējas plašāk, iepazina ar tiesību normu klasifikācijas dažādību.
Darba mērķis ir noskaidrot tiesību normu veidus un to raksturojumu.
Darba uzdevumi uz mērķa sasniegšanu ir izpētīt tiesību normu būtību, tas pazīmes un loģisko struktūru, kā arī izskatīt tiesību normas klasifikācijas problēmas.
Pētījumu metodes ir analīze, deduktīvā metode, vēsturiskā metode un socioloģiskā metode. Analīze tika izmantota pētot tiesību normu daļas un elementus. Deduktīva metode tika izmantota, pētot tiesību normu atsevisķus priekšmetus un iegūstot vispārēju secinājumu par to. Vēsturiskā metode tika izmantota izskatot tiesību normas gadu mijas gaitā. Socioloģiskā metode tika izmantota vērtējot tiesību normu nozīmi saistībā ar sabiedrību.…
Katram cilvēkam piemīt savas vēlmes un sava griba. Indivīdam ir raksturīgas egoistiskās intereses, kuru apmierināšanās laikā, ir sastopama nevēlēšanās ievērot arī citu līdzcilvēku intereses. Ja interešu realizēšanas process netiktu kontrolēts un ikviens īstenotu mērķus pēc sava prāta, tad sabiedrības normāla dzīve, kopīgais sabiedrības darbs un visas sabiedrības progress būtu pilnīgi neiespējams. Lai to novērstu, paši sabiedrības locekļi, tas ir cilvēki, izveidojuši uzvedības noteikumus sabiedrības kopdzīvei, kurus katram cilvēkam ir cieši jāievēro un jāpilda. Tieši šos noteikumus sauc par tiesību normām. Tas var salīdzināt ar mērauklām, kas regulē mūsu sabiedrisko dzīvi. Tiesību normas nosaka cilvēka darbības apmēru un robežas, ko var darīt un kas nav atļauts. Dzīvojot sabiedrībā, katram tās loceklim bieži jāatsakās no zināmas darbības par labu citam sabiedrības loceklim. Normas tādā veidā nosaka un nodibina noteiktu un nepieciešamu sabiedrības kopdzīves kārtību, kas arī kontrolē atsevišķu sabiedrības locekļu uzvedību sabiedrībā. No tā jāizsecinā, ka jautājumi par tiesību normām savu aktuālitāti nepazaudēs arī turpmāk, jo tiesību normas ir sabiedrības nepieciešama sastāvdaļa. Lai labāk izprastu tiesību normu veidus, darbs piedāva īsu ieskatu tiesību normu jēdzienā, pazīmēs un struktūrā. Darbs apkopo tiesību normu veidus un raksturo tos pēc iespējas plašāk, iepazina ar tiesību normu klasifikācijas dažādību.
