Lai noteiktu iemeslus, no kā veidojas cilvēka uzvedības tipiskās tendences, lieto jēdzienu „motivācija”. Motivācija vienmēr ir ierosmju komplekss : vajadzības, motīvi, ideāli, mērķi, vērtību orientācijas utt. Visas šīs ierosmes ir savstarpēji saistītas un veido sistēmu, kura tad arī nosaka viengabalaina cilvēka uzvedību, piešķir tai ievirzi un intensitāti.
Motivācija veic vairākas funkcijas : rosina uzvedību, vada un organizē to, dod tai personisku jēgu un nozīmību.
Nosacīti var izdalīt šādus motivācijas tipus : labklājības motivācija, prestiža motivācija, sasnieguma motivācija, dominēšanas motivācija, pašapliecināšanās motivācija, aizsardzības motivācija, u.c.
Atkarībā no tā , kurš motivācijas tips ir pārsvarā, var prognozēt cilvēka uzvedību.
Jāatzīmē, ka motīvs un vajadzības ir cieši saistītas. Lai apmierinātu iekšējo vajadzību, cilvēkam rodas motīvs, kas vada mērķtiecīgu darbību.
Motīvs ir apstāklis, kas pamudina uz kādu darbību, iemesls, cēlonis vai nolūks neatkarīgi no tā , vai tas ir apzināts vai ne.
Krimināltiesībās motīvs tiek definēts, kā dziņa, tieksme, personas iekšējais apzinātais pamudinājums izdarīt kriminālnodarījumu. Līdzīgi nodarījuma mērķim, motīvs ir noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses pazīme, kas raksturo tikai tīšu nodarījumu.…
