Brīvība - Cilvēka tiesības rīkoties pašam ar sevi atbilstoši saviem sabiedriskajiem uzskatiem un pārliecībai - tiesības, kas kļūst par pretmetu despotiskām vai varaskārām pretenzijām no cita cilvēka vai to grupas puses, vai cilvēku šķiras, vai arī sabiedrības kopumā. Dažs ar šo vārdu saprot tikai fizisko brīvību, bet citiem tas asociējas arī ar dvēseles un gara brīvību, bet vēl kāds iedomāsies arī par vārda un domas brīvību. Brīvība iet tur un darīt to, kas ienāk prātā vai sirdī, taču ievērojot zināmu robežu. Tāpat kā cilvēktiesības, brīvība iet kopsolī ar citām pamattiesībām. Tev pieder cilvēktiesības tik tālu, cik tās nepārkāpj citu cilvēku tiesības.
Tolerance jeb iecietība ir sociāls, kulturāls un reliģiozs termins, kurš tiek lietots, lai aprakstītu kolektīvu un individuālo uzvedību, kurš ir to cilvēku nevajāšana, kuru domāšanas veids vai darbības nesakrīt ar tavu pašu vai arī izsauc tavu neapmierinātību. Tolerance aiz sevis domā spēju vajāt (sodīt) un apzinīgu lēmumu to nedarīt. Parasti šis termins tiek lietots sakarā ar nevardarbīgu uzvedību, kurš ir balstīts uz kompromisa sasniegšanu, un tiek lietots sakarā ar reliģijas, politikas un morāles problēmām
Demokrātija - (sengrieķu demos kratos burtiski nozīmē "tautas vara"). Demokrātijā kā valsts pārvaldes formā katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Atsevišķu valstij svarīgu lēmumu pieņemšanā vai grozīšanā iespējamas arī visu pilsoņu balsojums. Pirms 2500 gadiem Senajā Grieķijā Atēnās praktizēja šādu demokrātijas paveidu. Mūsdienās pastāv galvenokārt pārstāvnieciskās demokrātijas: tauta ievēl pārstāvjus, kas gatavo un pieņem lēmumus tās vārdā.…
