Lauksaimnieciskajai ražošanai piemīt īpatnības, kas izriet no dabiskiem apstākļiem un nozarei piemītošām imanetām īpašībām un kas determinē normatīvu aktu raksturu, kuri veido valsts agrāro politiku.
1. Augsta produkcijas kapitālietilpība (pamatkapitāla vērtība uz produkcijas vienību naudas izteiksmē, piemēram, Ls 1000). To nosaka:
1.1. Sezonas raksturs, no kā izriet ražošanas un darba periodu nesakarība un kas nosaka resursu ekstensīvu izmantošanu lauksaimniecībā, kas ietekmē produkcijas kapitālietilpību (apgriezta izteiksme - kapitālatdeve).
1.2. Augkopībā darbs norit lielā teritorijā, kas paaugstina mobilo agregātu īpatsvaru pamatkapitālā un nosaka produkcijas augstu energoietilpību (atšķirībā no rūpniecības, darba priekšmets stacionārs, darba mašīna - mobila).
1.3. Pamatkapitāla tehnoloģiskajā struktūrā (pasīvo un aktīvo elementu attiecību vērtības izteiksmē) augsts īpatsvars pasīvajiem elementiem, kas nozīmē lielākus ieguldījumus pamatkapitālā, lai panāktu produkcijas un darba ražīguma pieaugumu par 1 %. Ja attiecība kapitāls/ cilvēks pieaug ātrāk kā attiecība produkcija/ cilvēks, kapitālietilpība produkcijai pieaug.…
