Ceturtais faktors, kas tuvināja revolūciju, bija ieilgusi un dziļa finansu krīze, kas valdības nekompetences dēļ piemeklēja Franciju 18. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Astoņdesmito gadu beigās situācija kļuva kritiska, jo ekonomiskā stāvokļa dēļ, muižnieki ievērojami palielināja nodokļus, cerēdami kaut cik kompensēt zaudējumus, un maizes cena uzkāpa tik augstu, ka pilsētas iedzīvotājus pārņēma izmisums. 1788. gadā franču ģimene par maizi tērēja 50% ienākumu, 1789. gadā šis skaitlis bija pakāpies jau līdz 80%.4 Pastāvošās situācijas dēļ, pieprasījums pēc amatniecības izstrādājumiem samazinājās. Ir saglabājušies dati, kuri liecina, ka 1787.- 1789. gadam bezdarba līmenis Francijas pilsētās ir bijis līdz pat 50%. Bezdarba un trūkuma izraisītā neapmierinātība zemniekus un pilsētas strādniekus padarīja par potenciāliem revolucionāriem.
1788. gadā finansu sistēmā bija iestājies pilnīgs haoss, sabiedrību plosīja nesaskaņas, tronī sēdēja nekur nederīgs monarhs, un Francijas absolūtā monarhija bija nonākusi uz politiskā sabrukuma sliekšņa. 5
Tātad revolūciju Francijā izraisīja iepriekš minēto faktoru kopums: iesīkstējušās privilēģijas, dziļi sociāli konflikti, absolūtisma teorijai un praksei naidīgu ideju izplatīšanās, aizvien smagāka finansu krīze.
…
