Aplūkojot šo dažādo autoru audzināšanas principus ir iespējams secināt, ka to dažādībā ir arī kopīgas iezīmes kā balstīšanās uz pozitīvo, mērķtiecība, katra indivīda attīstības ievērošana.
Es priekš sevī izvirzītu šādus audzināšanas principus:
1.mērķtiecība. Jebkurai darbībai jābūt savam mērķim, jo savādāk nav iespējams atrast metodes kā to sasniegt novērtēt tās sasniegšanu vai nesasniegšanu. Cilvēks šādā gadījumā apzinās uz ko ir jāvirza viņa darbība.
2.ievērot indivīda attīstību – katrs cilvēks ir indivīds un ir nepieciešams katram atrast nepieciešamās metodes, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
3.darbībai jāsaskan ar vārdiem un dzīvi – nedrīkst rasties pretrunas starp šim daļām, jo ja ā ir rodas neskaidrības un nav iespējams sasniegt izvirzīto mērķi.
4.secīgums un sistemātiskums – katram jaunajam jābalstās jau uz iepriekšējo, jo tas rada drošības un pārliecības izjūtu. Jāievēro bērnu, pusaudžu un jauniešu vecuma un individuālās īpatnības – jāzina, kādas prasības katrs spēj izpildīt.
5.balstīšanās uz pozitīvo cilvēkā. Parādot un atzīmējot labo cilvēkam rodas pārliecība, ka viņš kaut ko spēj, tā apdomīga uzsvēršana pamudina turpināt darbību.…
