No vēstures
Pirmās liecības par vīrusu
eksistenci ieguva krievu
botāniķis Dmitrijs Ivanovskis
1892. gadā. Meklējot tabakas mozaīkas slimības izraisītāju, viņš tabakas lapu ekstraktu filtrēja caur īpašu porcelāna filtru, kas aiztur pat baktērijas.
Nosaukumu vīrusiem devis Lui Pastērs franču mikrobiologs un ķīmiķis, jo tajā laikā par vīrusiem sauca nezināmus infekciju slimību izraisītājus.
Vīrusu klasifikācija
Pēc lieluma: sīkie vīrusi (nagu sērgas vīruss), vidējie vīrusi, lielie vīrusi.
Pēc formas: lodveida (gripas, parotīta), kubveida (baku), nūjiņveida (hepatīta, tabakas un tomātu lapu mozaīkas), diegveida (bakteriofāgi, putnu mēra).
Pēc nukleīnskābes satura: RNS vīrusi un DNS vīrusi.
Pēc to tropisma (tieksmes pēc noteiktiem audiem): enterotropie, pneimotropi, neirotropie, dermatotropie, adenotropie, onkogēnie.
…
