Lai kādam cilvēkam varētu pārmest netikumību, vispirms ir jānoskaidro, kas ir tikumība. Tikumība, kas kā īpašība varētu atbilst vienai no daudzajām ideālajām cilvēka īpašībām, ir sabiedrības izstrādātu prasību noteiktu normu ievērošana, kas regulē cilvēku attiecības un pienākumus citam pret citu un pret sabiedrību. Tātad netikumība būtībā ir pretējais – normu neievērošana, neētiska rīcība.
Tas, vai kādam cilvēkam var pārmest netikumību, ir jautājums, uz kuru atbildēt var tikai tas, kurš pats skaidri pārliecināts par to, vai gadījumā nepārkāpj kādas sabiedrības normas. Neviens taču nav ideāls, vēl jo vairāk pārmest kādam cilvēkam viņa netikumību, lieliski apzinoties savējo, ir ne tikai neētiski, bet arī necilvēcīgi. Cilvēkiem nav tiesāt vienam otru, cilvēkus tiesā dievs – tiesā pēc to nopelniem, rīcības.
Es uzskatu, ka, pārmetot kādam cilvēkam netikumību, tiek pārmests nevis cilvēka ētisko zināšanu trūkums, bet gan tieši sabiedrībai, kurā šis cilvēks uzturas. Piemēram, bērni uz ielām, kas zog, kaujās... Vai tad viņi ir vainīgi pie tā, ka viņi nemāk tikumīgi uzvesties un neievēro sabiedrības izstrādāto normu sistēmu?
…
