Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas krampju un bezsamaņas lēkmes. Tās rodas sakarā ar galvas smadzeņu elektriskās aktivitātes straujām, īslaicīgām izmaiņām. Tautā to bieži sauc par “krītamo kaiti”. [6]
Epilepsija ir viena no vissenāk aprakstītajām slimībām, par to runājis jau Hipokrāts pirms vairāk nekā diviem gadu tūkstošiem. Arī mūsdienās tā ir bieži izplatīta – ar epilepsiju slimo 0,4-0,8 % iedzīvotāju attīstītajās valstīs, Latvijā - 0,3 %.
Medicīniski epilepsija ir smadzeņu darbības traucējums – smadzeņu šūnu (neironu) pārmērīgs uzbudinājums bioķīmisku procesu rezultātā, kuru izlādes laikā notiek lēkmes. [4]
Lēkmju veidi
Epilepsijas lēkmes iedalāmas divās galvenās grupās - lielās un mazās, tās var uznākt dažādos diennakts laikos gan miegā, gan nomodā. Epilepsijas lēkmes var izpausties dažādi – gan ar samaņas zaudēšanu, gan bez tās. Visizplatītākās ir tā dēvētās lielās ģeneralizētās epilepsijas lēkmes, kad cilvēks zaudē samaņu, viņa elpošana palēninās, dažkārt pat apstājas. Seja kļūst zilgana, skatiens sastindzis. Šī fāze ilgst apmēram 30 sekunžu, pēc tam ķermenis sāk raustīties, izdalās siekalas, bieži notiek arī spontāna urinēšana un mēles sakošana. Kopumā lēkme ilgst vienu divas minūtes.…
