1782.gadā Kristofers Hēberlands uzceļ jaunu ēku Rīgā, kas paredzēta tieši teātrim ar 500 skatītāju vietām. Cilvēki šajā laika posmā nav ieinteresēti doties bieži uz teātri, vēl jo vairāk uz jau redzētām izrādēm. Līdz ar to nācās teātrī iestudēt 4 – 6 jaunas izrādes.
Teātra direktors O.H. fon Fītinghofs bija liels operu cienītājs, kas arī bija galvenais to biežās uzvešanas iemesls. Tika uzvestas tādas operas kā A.E.M.Gretrī „Zemīrs un Azors”, J.Benda „Ariadre Naksā”, V.A.Mocarta operas un citas, kuras padarīja teātri modernu.
Ļoti nozīmīgs notikums Rīgas teātra dzīvē ir Riharda Vāgnera ierašanās. Viņš nodiriģēja vairākus operu uzvedumus, ieguva dažādus iespaidus, kurus atspoguļojis savos darbos, piemēram, „Klīstošais holandietis”.
Svarīgi ir pieminēt arī komponistu un diriģentu Heinrihu Dornu. Viņš ne tikai izveidoja latviešu korus un dziedāšanas biedrības, bet arī sarīkoja Daugavas Mūzikas Svētkus, kas ilga trīs dienas un noslēdzās ar plašu brīvdabas koncertu.
…
