Katrs skaidrojums ir pilnīgi atšķirīgs, tad kā lai nosaka, kurš ir patiesais. Manuprāt, patiess nav neviens no tiem, jo filozofija nav jāuztver kā mācību priekšmets, kā zinātne- tā ir mūsu pašu apziņa, mūsu pašu idejas, arī tagad es filozofēju, bet tādā gadījumā arī mans skaidrojums ir tikai pieņēmums. Ar to es gribu teikt, ka nevar viennozīmīgi nodefinēt filozofijas būtību, var nodefinēt tikai jēdzienu pašu par sevi. Tā kā es filozofiju jau mācos trīs gadus, definējot filozofijas būtību varu teikt vienu- filozofija ir transcendentāla jeb tāda, ko nevar izzināt ne ar prāta, ne ar eksperimentu palīdzību- varbūt, ka tā ir labāk, jo citādāk, ja visi zinās, kas tad īsti ir filozofija, tā zaudēs savu noslēpumaino dabu- tā kļūs neinteresanta, neradīsies jauni virzieni, jo nebūs, ko pētīt, jo katrs jaunais virziens ir sava veida mēģinājums noteikt filozofijas nozīmi mūsu dzīvēs, kā arī šķietami elementāru minējumu par to, kas tad īsti tā ir. Mēs varam tikai minēt, jo, ja to nespēja noskaidrot pagājušajos 3000 gados, to nespēs arī nākotnē, jo vairāk attīstās tehnoloģijas, nevis cilvēku prāti.…
