• Nodrošināt jūras ūdeņu aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot ķīmiskā piesārņojuma samazināšanai Baltijas jūrā un Latvijas starptautisko saistību izpildei.
Kā piemēru personīgajām izmaksas modelim var minēt to, ka mazgāšanās un tīrīšana ir saistīta ar ūdens patēriņu. Lai arī pēdējo gadu laikā Latvijā kopējais ūdens patēriņš ir samazinājies, katru gadu pieaug siltā ūdens patēriņš. Siltā ūdens, parasti ir saistīta ar fosilo resursu (gāze, ogles, nafta) sadedzināšanu vai elektrības, kas arī tiek iegūta no fosilajiem resursiem, patēriņu. Tas viss veicina klimata izmaiņas un gaisa piesārņošanu.
Savukārt, ūdens, ko mēs patērējam, parasti nonāk notekūdeņos. Labākajā gadījumā tie tiek novadīti līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Diemžēl attīrīšanas process ir salīdzinoši dārgs, bet arī pēc attīrīšanas visas kaitīgās vielas, kas nonākušas notekūdeņos, nav iznīcinātas un liela daļa no tām nonāk upēs, ezeros un jūrā. Tas, savukārt, veicina ūdeņu ķīmisko piesārņojumu un eitrofikāciju – ūdenstilpņu aizaugšanu.
…
